Atmiņu tiešsaistē 4. maijs pirms 30 gadiem ataust trauksmains, lielu cerību un arī lielas neziņas pilns – vai beidzot sāksies ilgi gaidītais ceļš uz neatkarības atjaunošanu.
Ļaužu pūļi Vecrīgā pie Augstākās Padomes. Sarkanbaltsarkanie karogi. Vispārējais pacēlums. Arī man. Piedevām man šajā datumā ir dzimšanas diena. Mājās palicēji klausās radio un gaida… Deputāti uz rīta sēdi ierodas pulksten 10. Ir skaidrs, ka izšķirošā kauja vairs nav atliekama. Debates par Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu ilgst visu dienu. Atmosfēra zālē tik nokaitēta, ka sēdes vadītājam Anatolijam Gorbunovam ik pēc brīža nepieciešams apsaukt vai mierināt kādu runātgribētāju. Balsojums par Latvijas Neatkarības deklarāciju sākas tikai vēlā pēcpusdienā un noslēdzas vakarā 19.20 ar tautas tik ļoti gaidīto iznākumu…
Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Tautas frontes pārstāvjiem bija tikai 132. Atlika cerēt uz neatkarīgo deputātu atbalstu. 57 deputāti, neatkarības idejas pretinieki, balsojumā nepiedalījās.
Vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem pieņēma ar 138 balsīm, starp kurām arī četru mūsējo LTF deputātu – Eduarda Berklava, Jāņa Gavara, Pētera Krūgaļauža un Valda Šteina – balsis. Pēc balsojuma virmoja milzīgas emocijas – ne tik vien zālē, bet arī ārā, zem parlamenta ēkas logiem, kur tūkstošiem cilvēku, elpu aizturējuši, gaidīja un skaitīja līdzi. Tauta deputātus, iznākot no Augstākās Padomes, sagaidīja ar skaļām ovācijām, prieka asarām acīs un ziediem.
Bet vēl jau viss bija priekšā – barikādes, augusta pučs, balsojums par Latvijas valstisko suverenitāti, tās oficiāla atzīšana pasaulē, taču šis bija izšķirošais solis ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Tuvojas 2020. gada 4. maijs – 30. gadadiena kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, ko šogad gatavojāmies svinēt īpaši svinīgi. Un neviens nevarēja iedomāties, ka tam ceļā varētu stāties kāds šķērslis. Diemžēl šobrīd situāciju visā pasaulē un arī Latvijā diktē „Covid-19", kas prasa cilvēku upurus miera laikā, kas mērāmi teju simt tūkstošos. Tas pārvelk svītru arī daudzām iecerēm, saistītām ar Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinēšanu.
Tomēr svētki notiks – vismaz sirdī vai ģimenes lokā, apzinoties, ka bez 1990. gada 4. maija nebūtu neatkarīgas Latvijas, lai arī cik absurdi mums brīžiem liktos valdības pieņemtie lēmumi un gribētos, lai dzīve nevis šūpotos, bet ietu augšup. Pāri visam jāatceras un jānovērtē tas, ka mēs tomēr dzīvojam brīvā valstī, varam domāt un runāt savas valsts valodā.
29.04.2020.