Sējas kalendāri
Apstākļu dažādība Latvijā
Kaut Latvija, salīdzinājumā ar citām valstīm, šķiet pavisam maza, taču vienādiem sējas termiņiem tā ir pārmērīgi liela. Dienvidrietumos pie Rucavas ir pavisam citi klimatiskie apstākļi nekā Vidzemes Centrālajā augstienē un vēl tālāk – aiz Alūksnes. Te pavasaris atnāk divas nedēļas vēlāk, bet ziema iestājas divas nedēļas agrāk nekā Liepājas pusē. Visur Latvijā agronomi pat neiesaka audzēt vienas un tās pašas kultūraugu šķirnes – dažos gadījumos pūles būs veltīgas.
Atceros iepriekšējā gada pavasarī novēroto. Braucu no Rīgas autobusā. Rīgā un tās apkārtnē ābeles jau ziedēja, ap Kalsnavu un Madonu ziedi tikai sāka raisīties, bet Cesvainē, kas jau ir Vidzemes Centrālā augstiene, vien piebrieduši ābeļziedu pumpuri, kas sāka pa vienam plaukt tikai nākamajās dienās.
Kurzemes un Zemgales plašo līdzeno un vienādo tīrumu apstrādātājiem, iespējams, liksies neizprotami, ka tik ļoti paugurainajā Vidzemes Centrālajā augstienē pat vienas zemnieku saimniecības robežās vienmēr ir liela gudrošana – kur pavasarī sākt. Pret dienvidiem vērstajā smilšainās zemes nogāzē var art bez kādas šaubīšanās tūlīt pēc sniega nokušanas un sasaluma izzušanas un pat arī sēt miežus vai zirņus, turpretī saimniecības citā tīrumā – ziemeļu nogāzē un mālā – kaut ko varēs darīt (un arī tikai tad, ja apstākļi labvēlīgi), iespējams, pēc kādas nedēļas.
Pat jūsu mazdārziņā – ja tas lielāks un nevienāds un ja ir vēlēšanās kaut ko tur darīt jau agri pavasarī, jūs taču ļoti rūpīgi apsvērsit, no kura stūra sākt. Patiesi – no kuras vietas sākt? Bet sējas kalendārā iesaka visā Latvijā vienā un tajā pašā dienā…
Augsnes mitrums
Bet kā vajadzētu? Uzskatu, ka ikviens spēj pats savā zemītē noteikt vislabāko sējas laiku. Kā rīkoties un – pats galvenais – kādi ir kritēriji sējas laika noteikšanai?
Pats svarīgākais, pat vienīgais, kas jādara, ir augsnes stāvokļa novērtējums. Te galvenais ir augsnes mitruma noteikšana. Ja mitruma par daudz, lieti noderēs grāvīšu rakšana. Vēlāk, ja nepieciešams, tos varēs aizbērt. Augsni sastrādājot ar traktoru, tie izzudīs paši no sevis.
Lai noteiktu augsnes mitrumu, vajadzīga lāpsta. Ja rokot zeme līp pie lāpstas – vēl pārmērīgs mitrums, augsne ķepīga. Rīkojas arī tā – zemes piku uzspiež uz rokas, ja paliek dubļains nospiedums – augsne ķepīga. Ja no augsnes viegli var izveidot veltnīšus 3-5 mm diametrā – augsne vēl mitra, bet jau derīga sastrādāšanai. Arī – ja rokot ar lāpstu iesviestā zeme ir drupena – ar sastrādāšanu kavēties nevajadzētu.
Protams, teiktais neattiecas uz smilšainām augsnēm. Pavasarī pēc sniega nokušanas un sasaluma izzušanas tās jau gatavas sastrādāšanai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.04.2008.
Autore: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē