Esam jau dzirdējuši stāstus, ka mežos redzēts lācis, taču biškopjiem ik
pa laikam ķepainis sagādā ne mazums zaudējumu, jo, meklējot medu,
izposta bišu stropus.
Beidzamajos gados lāču postījumi dravās biškopjiem rada problēmas un liek būt modriem un piesardzīgiem.
Liezēres pagasta saimniecības "Rogas" saimnieks un bišu dravas "Kalnu medus" biškopis Sandris Akmans ar lāča nedarbiem saskāries jau vairākas reizes, tāpēc norāda: – Patlaban lāča postījumi bišu dravām ir problēma gan mūsu novadā, gan blakusnovados. "Kalnu medus" dravas novietnes izvietotas Madonas, Vecpiebalgas un Ērgļu novadā. Tur, kur lāču nav, šo problēmu nejūt, taču Vidzemē ik pa laikam parādās kāds stāsts par izpostītu dravu.
Beidzamo lāča apciemojumu "Kalnu medus" dravā Sandris Akmans konstatējis pavisam nesen. – Šoreiz bija redzama ne tikai nopēdotā zāle, ķepu nospiedumi bija atstāti arī uz izpostītajiem stropiem, un piecas bišu saimes pagalam. Lai tiktu pie salduma, lācis salauza bišu stropus, izēda bišu barības pārpalikumus, jo pavasarī nekādu lielo rezervju vairs nebija. Cerība, ka tiks pie jaunā medus, šoreiz lācim lika vilties. Taču izdzenāja bites, kam vēsajā laikā maz iespēju izdzīvot ārpus savām mājām. Šajā gadā tā bija pirmā ķepaiņa vizīte, kad dravā palika postījumi. Pagājušajā gadā jau ar to nācās sastapties, un nav tā, ka lācis atnāk uz vienām un tām pašām dravas novietnēm. Pērngad lācis pabija divās "Kalnu medus" dravas novietnēs, šopavasar – atkal citā, jaunā vietā. Var tikai minēt, vai tas ir viens mobils lācis vai arī vairāki. Tāpēc jau apsekošanā analīzēm ņem spalvas, kas pielipušas rāmīšiem, DNS paraugiem, lai varētu pētīt lāču populāciju, – stāsta biškopis.
Lāčiem, kas ieceļojuši no Igaunijas, Krievijas, Latvijā, iespējams, patīk tīri labi, tie pat var savairoties.
Sadarbībā ar Vides aizsardzības fondu Sandris Akmans pagājušajā gadā izvietoja nakts redzamības kameru, kur fiksēta kārumnieka ciemošanās bišu dravā. Viņš norāda: – Lācis ir gudrs, lai samazinātu dzēlienu skaitu, pietuvojas dravai nakts un tumsas aizsegā.
Bišu dravas saimnieks Sandris piebilst: – Mana novietne jau nav vienīgā tāda, varbūt skaļāk šo lāču lietu paceļu. Vēl jau ir arī jautājums, vai droši varēs justies ogotāji un sēņotāji, jo mūsu novadā ir ogām un sēnēm bagāti meži. Nav nekādas garantijas kādam nenobīties no lāča. Var jau būt, ka velns nav tik melns, kā to mālē, bet par problēmas risinājumiem ir jārunā. Lāči pie mums nav medījamo dzīvnieku suga, šis dzīvnieks Latvijā ir aizsargājams. Ja gribam, lai mežos ir lāči, tad kādam tie ir jāpiecieš, arī biškopim. Pastāv ieteikums likt elektriskos ganus, kas ierobežotu dzīvnieku piekļuvi bišu stropiem, bet vai tas līdzēs, jo lācim ir biezs kažoks, ar laiku tas pamanās izlīst arī pa apakšu. Var likt arī kameras, signalizāciju, stacionāros žogus, bet tas viss prasa investīcijas.
Biškopjiem ir paredzēta arī kompensācija – par vienu lāča izpostīto stropu maksā ap 130-140 eiro, taču reālie zaudējumi ir ievērojami lielāki. Bet daudzi biškopji vēl nav saņēmuši kompensāciju par pērnā gada postījumiem.
Sandris turpina: – Arī man ir veikts lāča postītās dravas apsekojums, ir lēmums, bet, ja kompensācija vēl par pagājušo gadu nav izmaksāta, kad gan varēs to sagaidīt par šo gadu. Taču biškopjiem izpostītās bišu saimes ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk. Apsekošana notiek diezgan raiti, gribu pateikt paldies par operativitāti. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki ātri reaģēja. Komisijā darbojas arī citi dienesti – Dabas aizsardzības pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta darbinieki un citi.
Vaicāts, kā bites pārziemoja, Sandris Akmans vērtē: – Ziema bija silta, bet barības patēriņš, šķiet, bijis liels, ātrāk sākusies perošana. Kopumā ziemošana pagājusi ierastā līmenī. Grūti pateikt, kāds būs pavasaris. Jau domājām, ka būs labs un silts, bet tagad līdz maija beigām sola aukstu laiku. Tāda jau tā lauksaimniecība ir – esam ļoti atkarīgi no laika un dabas apstākļiem, ko nespējam ietekmēt.
Arī Lubānas pusē Edvīna Ozoliņa bišu dravā marta otrajā pusē paciemojies lācis, izpostot piecpadsmit saimes: – Lācis visas saimes bija izpostījis, visi stropi bija izjaukti. Lāči rāmjus stiepj projām – nes kādus 50 metrus un tur visu notiesā.
Biškopis arī vērsies Dabas aizsardzības pārvaldē, lai saņemtu kompensāciju, taču no saviem kolēģiem dzirdējis, ka nav samaksātas kompensācijas par pagājušo gadu.
Sazinājos arī ar SIA "Vidzemnieki 1" valdes locekli, biškopi Armandu Stafecki, kam pagājušā gada augustā pēc lāča viesošanās dravā Sarkaņu pagasta Poļvarkā palika īsta postaža – četrpadsmit izpostītas saimes.
Viņš stāsta: – Solīja kompensācijas uz jauno gadu, taču nauda vēl nav saņemta.
Toreiz Armands dravas novietni meža malā izformēja – atlikušos stropus pārveda uz drošāku vietu.
17.04.2020.