Lieldienas vienmēr ir bijuši īpaši svētki, kas gaidīti ar nepacietību. Olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, olu kaujas ir tikai neliela daļa no tradīcijām, kas tiek piekoptas no paaudzes paaudzē.
Mainoties laikiem, augot, veidojot savu ģimeni, tradīcijas iegūst pavisam citu vērtību. Par to ir pārliecināta arī Daira Briede, kas no bērnības atceras, cik īpaši šie svētki bija tad, bet kādā brīdī tradīcijas pieklusa.
– Atceros, ka šie svētki ģimenē tika gaidīti un svinēti ar lielu prieku. Lieldienas nebija iedomājamas, ja dažādos dabas materiālos netika krāsotas olas. Protams, vissvarīgākās bija sīpolu mizas, kas jau laikus tika krātas, un tieši tajās krāsotās olas izdevās visskaistākās un raibākās. Vienmēr olām apkārt tika likti dažādi dabas materiāli – sūnas, ziedi, lapiņas, viss, ko varēja atrast pagalmā. Neierastākus nospiedumus var iegūt, ja, piemēram, marlē vai zeķbiksēs ieber griķus vai putraimus. Olu krāsošanā ir jāļauj vaļa fantāzijai. Pats interesantākais ir tas, ka nekad nezini, kāds būs rezultāts, – uzskata Daira. – Sīpolu mizās krāsu iegūst pat brūnās olas, kuras grūti nokrāsot, izmantojot citus dabas līdzekļus. Tāpat esmu iecienījusi olas krāsot sarkanā kāposta novārījumā, olas tad iegūst skaistu zilu toni. Esmu mēģinājusi likt kurkumu, sarkano biešu sulu, pat tējzāles, bet nav bijis man tīkama rezultāta. Pieturos pie pārbaudītām vērtībām. Laiku pa laikam, protams, ir vēlēšanās pamēģināt kādu jaunu ieteikumu, ideju olu krāsošanā, bet tie ir tikai dabiski materiāli. Esmu pret mākslīgajām krāsvielām, jo krāsas ir nedabiskas, olas šķiet nokrāsotas arī no iekšpuses. Izmantoju dažādus knifiņus, lai olas iegūtu citādāku izskatu. Lai tās spīdētu, nosmērēju ar cepamo eļļu. Lai krāsa būtu intensīvāka, pievienoju etiķi. Tas gan ietekmē olas čaumalas cietību un ar tām kauties nevajadzētu, bet iegūst skaistus, bagātīgākus toņus. Savukārt, lai vārot olām neplīstu čaumala, vispirms svarīgi sagatavot olas krāsošanai. Izņemu tās no ledusskapja un ļauju uzglabāties istabas temperatūrā vismaz 20 minūtes. Pēc tam lieku olas katliņā, kurā tās tiks vārītas, un pievienoju divas ēdamkarotes sāls. Svarīgi, lai olas tiktu lēnām un rūpīgi ar karotes palīdzību ievietotas katlā, tad pārlietas ar aukstu ūdeni un novietotas uz uguns vārīties. Vārīšanas ilgumam jābūt ne mazāk par 15 minūtēm. Pēc vārīšanas atdzesē tās zem auksta, tekoša ūdens.
Kā pastāsta Daira, arī Lieldienas jau kopš bērnības ir bijuši ģimenes svētki, kad ievērotas tika visdažādākās tradīcijas, pusaudžu gados tam tika pievērsta mazāka vērība.
– Lieldienās vienmēr sabrauca kupls pulks radu. Kopā ar citiem bērniem meklējām olas, rīkojām olu kaujas, tās ripinājām. Ja kaut kur braucām mēs vai ciemiņi ieradās pie mums, vienmēr līdzi bija pašu krāsotās olas. Lieldienas nebija iedomājamas bez kārtīgas izšūpošanās, lai vasarā odi nekož. Lai gan tas ir tikai tautas ticējums, tomēr kā tradīcija tā ir saglabājusies arī šobrīd. Otra tradīcija, ko esmu vienmēr ievērojusi, – olas ēdu ar sāli, lai nav jāmelo, – pasmaida Daira. – Ģimenes svētki vienmēr ir bijuši īpaši un nozīmīgi. Bērnībā viss tika darīts kopā, vecāki mani un brāli iesaistīja visdažādākajos notikumos, mācīja tradīcijas. Pusaudžu gados zuda interese par olu krāsošanu un citām tradīcijām. Ilgus gadus to arī nedarīju. Bet tagad, kad ģimenē ir ienākusi meita, noteikti kopā krāsosim olas. Bērniem ir svarīga kopābūšana, iespēja iesaistīties darbos, ko dara vecāki. Katrs jauns process bērnam ir lieliska iespēja izzināt pasauli un apgūt jaunas lietas. Šie svētki ir tradīcija no paaudzes paaudzē, un vēlos, lai tās tiktu turpinātas arī nākotnē. Šogad Lieldienas iekrīt laikā, kad valstī ir noteikti ierobežojumi. Svētki tiks svinēti mājās ģimenes lokā. Krāsosim olas, bet meita tiks izšūpināta istabā iekārtajās šūpolēs.
Tāpat Daira norāda, ka svētki nav iedomājami bez pienācīgi klāta galda.
– Bērnībā par to vienmēr rūpējās mamma. Bija gan salāti, gan dažādi gaļas ēdieni, pīrādziņi un, protams, olas. Ja bija labs laiks, cepām šašliku. Katrā ģimenē ir iecienītās maltītes, kas svētkos tiek celtas galdā, – pastāsta Daira. – Pēc Lieldienām gadās, ka paliek daudz neapēstu olu. Tad top dažādi salāti, pildītās olas. Ļoti garšīgi salāti ir pagatavojami no olām, tomātiem un žāvētas vistas, pievienojot garšvielas un majonēzi. Citreiz top klasiskais rasols. Savukārt pildītajām olām var izmantot visdažādākos pildījumus. Esmu mēģinājusi krabju nūjiņas, lasi, olu dzeltenumus sajaucu ar zaļumiem. Ikdienā šādi ēdieni reti kad tiek gatavoti, bet pēc Lieldienām tie visiem ļoti garšo. Šobrīd lieliska iespēja ir internets, kur atrast visdažādākās idejas gan ēdieniem, gan neparastākām dekorācijām un olu krāsošanai.
08.04.2020.