Aiviekstes HES, kas savulaik no vienkāršām lauku dzirnavām pārtapa par tajā brīdī lielāko hidroelektrostaciju Latvijā, šobrīd norit sagatavošanas darbi pārbūvei, kuru ietvaros AS „Latvenergo" pirmo reizi uzstādīs horizontāli novietotas turbīnas.
Stacijas vēsturē ir posmi, kad elektroenerģija tajā netika ražota, un pēc vairāku desmitgažu dīkstāves 1991. gadā AS „Latvenergo" uzsāka tās atjaunošanas projektu. Tajā laikā uzstādītie hidroagregāti joprojām ir darba kārtībā un ražo elektroenerģiju, tomēr tie laika gaitā ir nokalpojuši.
– Šajā rekonstrukcijas posmā norit sagatavošanās darbi brīvslūžu pārbūvei, tur uzstādot divus paralēli strādājošus hidroagregātus un slūžu vietā iegūstot ražošanas būvi. Jaunie hidroagregāti ļaus maksimāli racionāli izmantot upes hidroresursus, paralēli darbinot esošos un jaunos hidroagregātus, kā arī jauno hidroagregātu uzstādīšanas laikā tiks atjaunotas hidrotehnisko būvju konstrukcijas, – informē AS „Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere. – Savulaik Aiviekstes HES bija lielākā hidroelektrostacija Latvijā līdz brīdim, kad izbūvēja Ķeguma HES. Pēc rekonstrukcijas, ko ir paredzēts pabeigt šajā gadā, Aiviekstes HES uzstādītā elektriskā jauda pieaugs no esošajiem 0,8 MW līdz 1,5 MW. Pēc rekonstrukcijas Aiviekstes HES zināmu laiku darbosies 4 hidroagregāti, un tikmēr tā būs lielākā starp mazajām hidrostacijām jeb ceturtā lielākā hidroelektrostacija Latvijā.
Starp mazajām HES (līdz 10 MW) tā ir viena no lielākajām stacijām Latvijā un no kopējās mazo HES izstrādes apjoma saražo aptuveni 5%. Ikgadējā Aiviekstes HES elektroenerģijas izstrāde svārstās no 2000 līdz 4000 MWh un ir tieši atkarīga no pieteces upē.
– Pat ja „Latvenergo" ģenerācijas portfelī Aiviekstes HES saražo ļoti maz, protams, salīdzinot ar lielajām ražotnēm, tomēr savā mērogā tā ir nozīmīga stacija, un tieši tādēļ tika pieņemts lēmums par tās rekonstrukciju. Pēc hidroagregātu uzstādīšanas būs iespējams lietderīgi izmantot vēl 25 m3/s ūdens, attiecīgi izstrādājot vairāk elektroenerģijas, – skaidro Ivita Bidere.
Savukārt rekonstrukcijas pirmajā posmā 2015. gadā īstenots projekts galvenajā pārgāznē un plostu ceļā, nomainot koka statņus un vairogus ar mūsdienīgu aizvaru celšanas sistēmu, kuru veido pneimatiski gumijas maisi un metāla plāksnes.
01.04.2020.