Laukos par pavasari liecina ne tikai tehnika, kas sēj ziemāju laukos virsmēslojumu, bet arī zosu bari, ko redz pulcējamies uz tīrumiem, īpaši mitrākajās vietās.
Ziemāji, kas šajā siltajā un bezsniega ziemā labi pārziemojuši, izceļas ar zaļu zelmeni, kas patīk arī migrējošajiem gājputniem.
Latvijas tīrumi daudzviet kļuvuši par gājputnu barošanās bāzi. Igaunijā jau otro gadu zemniekiem ir tiesības aizsargāt savus laukus no zosu bariem ar bisi, pie mums šis būs pirmais gads.
Dabas aizsardzības pārvalde beidzot piekritusi, ka tajās saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts nomedīt ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektāru, atļauts iegūt ne vairāk kā desmit zosis. Saņemot atļauju, zemniekam ir tiesības pieaicināt mednieku, kurš var atbaidīt zosis no laukiem. Zosu atbaidīšana jāveic saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, gan ievērojot papildu nosacījumus. Pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa pa tālruni 27775667, kā arī jāsniedz tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu. Tāpat atļauja paredz zosu ieguvē izmantot tikai bezsvina munīciju, vēl ir atļauts iegūt tikai baltpieres, sējas un Kanādas zosis. Kopā šogad tika iesniegti vairāk nekā 380 pieteikumu, lai saņemtu atļauju atbaidīt zosis no laukiem, bet atļaujas piešķirtas mazāk nekā pusei.
– Kāda ir pieredze cīņā ar zosu nedarbiem? – jautāju ZS "Kļavas" saimniekam Barkavas pagastā Jānim Solzemniekam. Viņš apstiprināja: – Jā, gājputni jau ir sen kā atgriezušies un mielojas mūsu ziemāju tīrumos. Diezgan daudz zosu, un, ja tās neiztrenkātu, nepieskatītu laukus, tad izknābātu laukus, nekas no ziemāju sējumiem nepaliktu. Kādreiz uz tīruma bija salikti karodziņi, bet tie necik daudz nepalīdz. Labs palīgs ir lāzeriekārta, kas atbaida putnus. Apbraukāju tīrumus rītos no pulksten sešiem līdz astoņiem un vakaros. Ar lāzerīti izdodas zosis pacelt augšā.
Vaicāts, kā raugās uz to, ka tagad zemniekiem atļauts zosis atbaidīt arī nomedījot, Jānis Solzemnieks sacīja: – Pats neesmu mednieks, bet esmu pieteicis medības. Zinu, ka var nomedīt kādas piecas zosis uz 100 ha, taču medības ir ne tikai jāpiesaka, zoss ir arī jāfotografē, jāatskaitās.
Ošupes pagasta ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone dalījās savās domās: – Par šiem putniem vairs nepriecājos – debesīs tie izskatās skaisti, bet, kad bari nosēžas saimniecības ziemājos, esmu bezspēcīga.
Kamēr deva atļauju medīt, zosis jau uzdarbojās, jo šopavasar atlidoja trīs nedēļas agrāk. Lielākā daļa mūsu ziemāju jau ir noēsti, jo tie ir tūkstoši zosu, kas nosēžas uz laukiem un mielojas. Varu tikai konstatēt, ka bija patiesi skaisti ziemāji. Pirmais gads, kad var medīt, bet kas ir desmit zosis trāpīgam medniekam. Laukā, kas bija atstāts atmatā, sagatavots ziemājiem, izrādās, nedrīkst šaut zosis. Nekas jau nepalīdz – ne biedēkļi, ne kas cits. Nenoēsti paliek mežiņu ieloki un tie tīrumi, kur klāt atrodas mājas. Mūsu saimniecības lauki ir pieguloši Lubāna ezera platībai, un, lai arī mēģināju sēt nedaudz tālāk, zosis tāpat visu noēd, nezinu risinājuma, kā rīkoties, lai izpildītu arī Eiropas prasības. Vienu kultūru varu audzēt 75%, un gribi negribi, ziemāji ir jāsēj. Ēd jau visu – zirņus, pupas, arī vasaras kviešus. Pagājušajā gadā bija zosu noēstas platības, ko nepārsēju, bet šogad skatīšos – ir rezervē sēkla, būs daļa jāpārsēj.
2019. gadā lauksaimnieku pieteiktie migrējošo putnu radītie zaudējumi izpostītajiem sējumiem bija sasnieguši 1 290 895,59 eiro (salīdzinājumam: 2016. gadā –
107 180,05 eiro).
31.03.2020.