Latviešu valodas saknes sniedzas sanskritā; tā nāk no indoeiropiešu valodu saimes un ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šobrīd latviešu valodai radniecīga ir tikai lietuviešu valoda, un šīs divas valodas veido atsevišķu atzaru Eiropas valodu klasifikācijā. Tas, ka par spīti dažādu tuvu un tālu tautu iebrukumam latviešu valoda ir saglabājusies, ir patiesi pārsteidzoši.
Kā liecina pētījumu aģentūras SKDS aptaujas dati, šobrīd arvien mazāk latviešu valodā runājošo iedzīvotāju saskata apdraudējumu latviešu valodai Latvijā. Valoda tiek plaši lietota, tā paplašinās un mainās. Tas, kas raisa nopietnas bažas, ir latviešu skaits. Ja valodas lietotāju ir mazāk par miljonu un ar tendenci samazināties, tiek uzskatīts, ka tas ir drauds – demogrāfisks, ekonomisks, psiholoģisks.
Valoda, protams, ir dzīvs organisms, tajā atspoguļojas mūsu šodienas dzīvesveids, darbi un nedarbi. Šai ziņā atgādināšu akciju „Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens", ko nu jau septiņpadsmito reizi rīkoja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība. Izvērtējot sabiedrības aptaujas priekšlikumus, tika izvirzīts aizgājušā gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Par 2019. gada vārdu izvēlēts „notumse", par gada nevārdu – „episki", savukārt pērnā gada spārnotā teiciena titulu izpelnījās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas norāde: „Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!"
Gada vārds – „notumse" – ieteikts angļu „blackout" vietā kā īss un ērts apzīmējums reizēm, kad pazūd elektriskā strāva. Gada nevārds „episki" pēdējā laikā sevi pieteicis kā jauns liekvārds jeb tukšvārds, piepulcējoties jau zināmajiem „baigi", „klasiski" vai „cieti". Savukārt no visiem par spārnotiem atzītajiem teicieniem šoreiz līderos tikusī izglītības ministres norāde „Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!" gan ataino aizgājušā gada peripetijas ap valsts budžetu, gan plašās masās aktualizējusi interesi par sengrieķu mitoloģiju.
Vai aptaujas rezultāti mūsu valodu kaut nedaudz bagātina un sakopj? Pieļauju, ka jā. Un atbildēt ar savu ikdienā lietoto valodu te katrs var arī pats. Piemēra pēc salīdzinot, vai iepriekšējo aptauju gada līderus – spilgtus un trāpīgus, pēc latviešu valodas likumībām veidotus vārdus – zīmols, mēstule, smacenis, draugoties, ēnstrādnieks, talkot, glābējsilīte, zibakcija, staidzināt, ziemotne, pašbilde, ausīši, atkraste, jaunuzņēmums, straumēt, zibmaksājums – savā leksikā joprojām lietojat arī jūs.
06.03.2020.