Vieni no vislielākajiem kristiešu, t. sk. Katoļu, svētkiem ir Lieldienas, taču pirms tām ir 40 dienu garš laika periods, ko sauc par gavēni. Šogad tas sākas šodien, 26. februārī, Pelnu trešdienā. Kas ir gavēnis, ko vislabāk šajā laika posmā darīt un no kā vajadzētu atturēties, lai sagaidītu Lieldienas?
Viena no gavēšanas nozīmēm ir ierobežot uzturu, tāpēc gavējamās dienās ēst līdz sātam atļauts tikai vienu reizi dienā. Protams, tas nenozīmē, ka gavēt var tikai atturoties no attiecīgiem pārtikas produktiem. Gavēņa laiks baznīcā ir sagatavošanās Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Gavēnis ir kā garīgie augļi cilvēka dzīvē, tā ir atgriešanās, izlīgšana ar Dievu, pieaugšana mīlestībā, miers, vājību un netikumu uzvarēšana.
Senāk gavēnis bija jāievēro no Pelnu trešdienas līdz Lielajai Piektdienai, tā pieminot Jēzus Kristus 40 dienu gavēšanu tuksnesī. Šogad tas būtu no 26. februāra līdz 10. aprīlim. Mūsdienās tas ir jāievēro tikai Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā, ko sauc par stingro gavēni, šajās dienās obligāti jāatturas no smagiem darbiem, kā arī jāatturas no gaļas ēdieniem.
Simboliski gavēni var iedalīt uz jūtu, dzirdes, redzes, mēles un garšas gavēni. Baznīca aicina atteikties no visa, kas traucē mūsu garīgajai dzīvei, ierobežot sevi, lai būtu laiks Dievam un tuviniekiem, lai būtu pietiekams laiks lūgšanai un Svētās Mises apmeklēšanai. Jūtu gavēnis iekļauj atturību no negatīvajām emocijām un miesīgām iekārēm. Dzirdes gavēnis liek atturēties no skaļas mūzikas klausīšanās, netaisnīgas aprunāšanas un skaļu pasākumu apmeklēšanas. Redzes gavēnis ietver atturību no pārspīlētas TV vai datora izmantošanas, kā arī nelietderīgas pasaulīgu grāmatu, avīžu un žurnālu lasīšanas. Mēles gavēnis iekļauj atturību no aprunāšanas, zaimošanas, lamāšanās un melošanas, taču garšas gavēnis, jau iepriekš pieminēts, liek atturēties no trekniem, dārgiem ēdieniem, no pārspīlētas saldumu lietošanas un arī no gaļas produktiem.
Gavēņa laikam ir raksturīgi arī žēlsirdības darbi. Ir jābūt žēlsirdīgam pret savu dvēseli un jācenšas atbrīvoties no grēka caur Grēksūdzes sakramentu, kā arī jārūpējas par cienīgu Svētās Komūnijas pieņemšanu. Ir jāpiedalās Svētajā Misē, jāizvairās no apstākļiem, kas ved uz grēku, kā arī jācīnās ar galvenajiem grēkiem –
lepnību, skaudību, skopumu, nešķīstību, negausību, dusmām un slinkumu. Attiecībā pret līdzcilvēkiem ir jālūdzas par dzīvajiem un mirušajiem. No sirds jāpiedod tuvākajam. Jāmierina noskumušie un jādod padoms tiem, kas šaubās. Jāiemācās pacietīgi panest citu vājības un pēc iespējas materiāli atbalstīt trūkumcietējus – ziedot. Gavēņa laikā ļoti svarīgas ir arī lūgšanas. Vislabākā lūgšana vienmēr būs Svētā Mise. Gavēņa laikā tiek dziedātas „Rūgtās asaras" (latgaliski – Ryugtos sōpes), kas ir dziedājumi, kuros ticīgie pārdomā par Jēzus sāpēm, kā arī Jaunavas Marijas sāpēm. Arī Krustaceļš ir viena no lūgšanām, ko lūgties gavēņa laikā, kurā apcer 14 stacijas. Jālūdzas arī Rožukronis, tieši 3. daļa – sāpīgā daļa. Visu gavēņa laiku var dziedāt arī gavēņa dziesmas, kuras ir pilnas ar gandarīšanu un nožēlu, tajās arī parasti tiek aprakstītas Kristus mokas un ciešanas.
Gavēņa laiks ir klusuma, miera un cerību laiks. Tajā tiek pārdomātas lietas, kas notikušas pirms vairāk nekā 2000 gadu. Lai arī gavēņa laikā mēs sevi nostādām zemāk, dzīvojam klusumā un cenšamies mazāk priecāties un līksmoties, tas ir tā vērts, kad pienāk skaistie Lieldienu svētki un mums ir jāpriecājas kā nekad agrāk, jo Jēzus – mūsu Pestītājs – ir augšāmcēlies un mūs izglābis.
26.02.2020.