Lai mazinātu putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem, no 7. februāra Latvijā papildus biodrošības pasākumiem noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi.
Kā vēsta PVD, papildus biodrošības pasākumiem uz laiku aizliegta mājputnu turēšana ārā, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Aizliegta ūdenskrātuvju ūdens izmantošana mājputniem, ūdens piegāde no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni, mājputnu izlaišana medījamo putnu krājumu atjaunošanai, izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanās izstādēs, skatēs un tirgos. Mājputnu novietnēs darbiniekiem nepieciešams lietot maiņas apģērbu un apavus.
Regulāri tiek sekots līdzi epidemioloģiskajai situācijai Eiropas valstīs. Putnu gripas draudi skar vistas, tītarus, pērļu vistiņas, zosis, pīles, paipalas, baložus, fazānus u. c.
Sazinoties ar mūsu novada mājputnu turēšanas saimniecībām, lūdzu saimniekus izteikties, kā vērtē putnu gripas izplatības draudus.
Dzintra Karavaičuka, Bērzaunes pagasta saimniecības "Sveķi" mājputnu ganāmpulka īpašniece, izsakot savas domas, uzsvēra:
– Pārspīlēts tas nav. Mēs visi tik ļoti pārvietojamies un, pat nezinot, varam sev atnest ko nevēlamu līdzi. Putnu gripa rada bažas, un putnkopjiem ir jāievēro biodrošība. Ir jāpiesargājas, nevar izturēties vieglprātīgi, jo putnu gripas draudi nav nekas patīkams. Protams, man arī nepatīk skatīties, kā mani putni labā, saulainā dienā nīkst iekšā, bet pēc tam no tiem pašiem putniem gan iegūstu kvalitatīvas olas, gan – pats galvenais – tie ir dzīvi. Nevaru garantēt, ka tajā saulainajā dienā pāri nepārlidos savvaļas zosu kāsis un nepārnesīs kaut kādu infekciju. Tas nav manās interesēs – nelikties ne zinis. Visapkārt runā, ka lobējam, ka pārspīlējam, bet, manuprāt, PVD speciālisti zina, ka tas ir nopietni. Mums pašiem savas putnkopības nozares lietas ir jāsargā.
Kalsnavas pagasta ZS "Gribēni" mājputnu ganāmpulka saimniece Līga Roga dalījās savā vērtējumā: – Man jau liekas, ka tā ir mākslīgi veidota ažiotāža, ko, protams, nepierādīsim. Kad seko līdzi ziņām, dzird, ka putnu gripas gadījumi ir atklāti lielajās fermās. Ja ir runa par biodrošību, kas viņiem ir ļoti stingra, – kā tad lielajās fermās vīruss tiek iekšā, bet mazajās netiek? Tas ir tikai mans viedoklis. Mums ir putnu mājiņas, bet visiem gribas brīvību. Manuprāt, cilvēkiem jābūt modriem un jāskatās objektīvi, kas ar putnu gripas gadījumiem notiek. Ja gripa nāks uz Lietuvas pusi, tad skaidrs, ka tie jau ir reāli draudi. Uzskatu, ka ir jādara viss, lai putniem stiprinātu imunitāti, jādod ķiploki, skujas un jānodrošina maksimāli iespējamais svaigais gaiss. Tagad ir tā – laukā aizliegts turēt, var tikai nožogotā teritorijā, kur cauri neiziet zvirbulis. Lai to panāktu, lauku cilvēkiem ir vajadzīgi līdzekļi. Ceru, ka no LAD būs kāds atbalsts biodrošības pasākumiem. 2017. gadā biodrošības ievērošanai tāds bija. Taču noteikumi izveidoti tādi, ka vienkāršais tantuks lauku mājā to nemaz nevar izpildīt, tātad atkal viss pārsvarā tiek lielajiem. Mums būtu vairāk jādomā par to, lai vistkopība lauku saimniecībās vairāk turas, lai kāds atbalsta arī mazos. Pagājušoreiz putnu gripa Latviju, Igauniju neskāra, jo tam vīrusam kaut kā nepatīk pie mums, bet šogad nav ziemas, nav sala, saules. Tomēr ceru, ka arī šopavasar draudi ies secen. Putnkopjiem, protams, ir jāskatās un jādomā par saviem putniem, jāpārvērtē arī visi apkārtvadātāji, lai visus uz robežām pārbauda.
SIA "Vestienas putni" valdes loceklis Andris Blāķis minēja, ka jāņem vērā vairāki faktori: – Ziema ir ļoti silta, un mājputnus varēja laist ārā visu laiku, ko arī darījām. Putniem brīvība, svaigs gaiss nāk par labu. Ja saka, ka nevar laist ārā, tad arī nevar līdz brīdim, kad savvaļas putnu migrācija beidzas. Varbūt varēja nelaist ar brīdi, kad gājputni sāk atgriezties. PVD tās saimniecības, kas ražo olas, regulāri pārbauda, un biodrošībai ir jābūt.
11.02.2020.