Vakar, 23. janvārī, Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai apritēja gads. Tā ir 40. Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā bija visilgāk veidotā valdība. Viedokli, kā vērtē valdības gada laikā paveikto, lūdzu izteikt Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri.
Labi vismaz, ka ir noturējusies
– Pozitīvi tas, ka valdība strādā, ir noturējusies visu šo gadu, ir diezgan stabila un runā gan ar Saeimas pozīciju, gan opozīciju. Bet gribētos, lai tā vairāk domātu par tautu, labklājības līmeņa celšanu, nevis tikai par saviem krēsliem. Manā uztverē, tagadējai valdībai galvenā ir Rīga un tai ļoti maz interesē reģioni, tāpat daudziem svarīgākais ir nobīdīt malā Lembergu. Man nepatīk, ka mūsu valstī ir aizgājis tik tālu, ka amatos tiek likti cilvēki, kuri ir izdevīgi, un pabīdīti malā tie, kuri traucē. Mūsu likumdošana diemžēl ir tā sakārtota, ka to dabūt gatavu ir diezgan vienkārši, –
atzīst Guntis Ķeveris. – Es neesmu no tiem, kuri atbalsta šo valdību. Un tas ir tāpēc, ka tā ir ļoti samākslota, tāpat samākslots ir budžets un viss pārējais. Bet labi vismaz, ka tā, kā jau minēju, darbu turpina, jo grūti prognozēt, vai tās vietā ir iespējams izveidot labāku valdību. To sastādīt no jauna, tāpat sabalansēt valsts budžetu būs grūti jebkurai partijai, jebkuram tās vadonim.
Man nav arī saprotams, kā pie šprices valdībā nokļūst tie, kuri vēlēšanās ir zaudējuši. Kāda jēga ir tautas balsojumam, ja tas, veidojot valdību, netiek ņemts vērā? Tautas vairākums nobalso par vienu, bet koalīciju veido citi. Tām partijām, kas vēlēšanās zaudē, saglabājot cieņu, būtu jāpaiet malā, nevis kā tagad – „Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja maz, ir pie varas. ZZS zaudēja vēlēšanās un neko daudz neprotestē, atrodoties opozīcijā.
Iesaistoties politikā, būtu arī jāsaprot, kā tiek sastādīts budžets, kādi ieņēmumi to veido, lai tos varētu sadalīt tā, lai valsts varētu veiksmīgi pastāvēt. Ir jādomā par to, kā nodokļus mazināt un atgriezt cilvēkus atpakaļ Latvijā. Ja kāds no valdības vīriem saka, ka mums ir nepietiekami lieli ieņēmumi, lai varētu sastādīt uz attīstību vērstu valsts budžetu, tad būtu jāizvērtē, kāpēc tā ir. Ar katru gadu taču paliek arvien mazāk nodokļu maksātāju, kas valsts budžetā maksā naudiņu. Ja netiks domāts par to, lai saglabātu cilvēku skaitu, lai viņi dzīvotu Latvijā un nemuktu projām, lai uzņēmumi būtu Latvijā reģistrēti, nevis Igaunijā, Lietuvā, Dānijā vai citās valstīs, naudas budžetā vienmēr trūks. Nevaram arī palielināt nodokļu slogu tiem, kuri tos jau maksā. Valdība solīja nevienu nodokli nepaaugstināt, bet dabas resursu nodoklis tikpat kā pilnā apmērā pašvaldībām tiek noņemts, tāpat akcīzes nodoklis pārgrozīts krustu šķērsu utt. Nodokļus jau cilvēki vairs nav spējīgi nomaksāt, arī algu līmenis netiek līdzi. Katrā ziņā tāds ir mans personīgais viedoklis.
24.01.2020.