Uz sarunu par bioloģisko saimniekošanu laukos aicināju SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Madonas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultanti un sertifikācijas institūcijas „Vides kvalitāte" bioloģiskās lauksaimniecības inspektori ANITU BRIŠKU.
– Raksturo, kādas ir bioloģiskās saimniecības?
– Bioloģiskās saimniecības ir ļoti dažādas. Ir ļoti mazas saimniecības, kur darbojas 3-5 hektāros, 10 hektāros, ir vidēji lielas, kur ražo 30-100 hektāros, un ir tādas, kur apsaimnieko līdz pat 1000 hektāru. Tas ir atkarībā no nozares. Bioloģiskie zemnieki saimniekošanas nozares izvēlas atkarībā no zemes auglības, zemes atrašanās vietas un zemes daudzuma. Piemēram, mazajās bioloģiskajās saimniecībās ir iestādīti augļukoki, ir dārzeņkopība, ir putnkopība, audzē netradicionālus augus un dzīvniekus. Ir mums arī bioloģiskās dārzeņkopības saimniecības. Vidējās un lielās bioloģiskās saimniecības ir daudznozaru saimniecības, kur ir piena lopkopība un graudkopība vai arī gaļas liellopu audzēšana un graudkopība, pļavas, ganības, zālāju sēklu lauki. Saimnieki domā, kā apstrādāt savu zemi, kā ievērot augu maiņu, kā mēslot augsni, kā pabarot gan augus, gan dzīvniekus, tāpēc arī tādas nozares attīsta, lai varētu atbilstoši saimniekot. Ir arī tādas saimniecības, kurās audzē tikai graudaugus un zaļmēslojuma augus. Šie zemnieki nemitīgi mācās, strādā ļoti apdomāti, izveido tādu augu maiņu, lai var iegūt pēc iespējas lielāku ražu, nenoplicinot augsni, ir iemācījušies ierobežot nezāles sējumos ar pareizu augsnes agrotehniku.
– Kas, tavuprāt, nosaka izvēli saimniekot bioloģiski?
– Lielā mērā tas ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas kurss uz zemes resursa atveseļošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Taču, pavērojot saimniekus, esmu sapratusi, ka lielākā daļa saimnieko pārliecības dēļ, jo negrib savu zemi piesārņot. Protams, ir arī cilvēki, kuri izvēlas bioloģiskās saimniekošanas ceļu tādēļ, ka grib saņemt lielākus platībmaksājumus. Taču, lai saimniekotu bioloģiski, ES atbalsts ir ļoti nepieciešams, jo bioloģiskie saimnieki, ieguldot to pašu darbu, vismaz graudkopībā iegūst daudz mazākas ražas, nekā intensīvi mēslojot. Piena lopkopībā, audzējot, atjaunojot zālājus, audzējot graudaugus lopbarībai, sagatavojot kvalitatīvu sienu un skābsienu, saimniekiem izdodas iegūt labus izslaukumus no govs, labus dzīvmasas pieaugumus gaļas liellopiem. Beidzamajos gados ir plašs piedāvājums – bioloģiskās minerālpiedevas lopiem, ko bioloģiskie zemnieki arī iegādājas saviem ganāmpulkiem, saviem saimniecības dzīvniekiem.
– Kā varētu raksturot bioloģisko saimniecību skaita tendences mūsu reģionā?
– Viss bijušais Madonas rajons ir viens no trim Latvijas teritorijā, kur bioloģisko zemnieku ir visvairāk. Pirmkārt, saimnieki sāka bioloģiski saimniekot pārliecības dēļ, jo nekādus augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus nelietoja savās saimniecībās. Otrkārt, nelielas daudznozaru saimniecības, nelīdzenu reljefu zemju īpašnieki saskatīja savu vietu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Treškārt, domāju, ka daļēji tas ir arī LLKC Madonas konsultāciju biroja speciālistu un pagastu un novadu konsultantu nopelns, jo ilgstošā periodā organizējam kursus, informatīvus, izglītojošus seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus uz saimniecībām, sniedzam konsultācijas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Izvēle, protams, vienmēr ir paša saimnieka ziņā, bet daudzi dzīvo tādā vietā, kur nevar intensīvi saimniekot, piemēram, kalnainākos apvidos, ļoti dziļos laukos, apsaimnieko palieņu pļavas, dabas rezervātiem piegulošas platības. Tāpēc arī izvēlas bioloģisko lauksaimniecību, izvēlas audzēt gaļas liellopus, piena liellopus, aitas, kazas, dārzeņus, kopj zālāju platības, ļoti aktīvi Madonas pusē ir arī biškopji. Tagad ir vērojama tendence, ka turpmāk bioloģiski vēlas saimniekot arī daudzi konvencionālie zemnieki, kas nonākuši pie slēdziena, ka negrib indēt savu zemi. Ja ir zeme, ko var izmanot gaļas lopkopībai, izvēlas to sertificēt kā bioloģisko, lai izaudzētu augstvērtīgus gaļas lopus. Gan uz konsultāciju biroju, gan pie lauku konsultantiem nāk konvencionālie saimnieki un interesējas par iespējām saimniekot videi draudzīgi, grib mācīties bioloģiskajos kursos ar domu, ka nākotnē varētu pievienoties vai nu bioloģisko, vai integrēto (vidi saudzējošu metožu pielietošana) lauksaimnieku pulkam.
– Vai cenu ziņā bioloģiskie audzētāji jūt izdevīgumu?
– Bioloģiskajiem graudiem (tāpat arī konvencionāli audzētajiem) 2019. gads iezīmējās kā zemu iepirkuma cenu gads. Līdz ar to ne tikai bioloģiskās graudkopības saimniecības, bet arī konvencionālās sāk rēķināt, vai atmaksājas degviela, tehnikas remonta izmaksas, ieguldītais darbs, papildu izmaksas par iepirktajiem resursiem, kredītprocenti. Beidzamie gadi visiem lauksaimniekiem bijuši ļoti, ļoti grūti. Taču ir uzņēmīgi saimnieki, kas savu bioloģisko produkciju gan eksportē, gan ved realizēt uz lielākajām pilsētām. Ja tikai ir pircējs, tad pārdevējs atradīsies.
Ir jābūt produkcijas apjomam, kvalitātei, cenas neapmierina. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem, lai saņemtu platībmaksājumus un akcizēto dīzeļdegvielu, jābūt ieņēmumiem no bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas. Pa vidu bija divi neražas gadi, kad neņēma vērā ieņēmumus no lauksaimniecības, bet par 2019. gadu ieņēmumiem ir jābūt.
– Pastāsti par savu pieredzi "Vides kvalitātes" inspektora darbā!
– "Vides kvalitātes" inspektoriem esmu pievienojusies kopš 2015. gada. Tas sanāca likumsakarīgi, jo pati esmu lauksaimnieks, dzimusi un uzaugusi, strādājusi laukos. 2003. gadā uzsāku strādāt Madonas konsultāciju birojā gan par agronomu, gan uzņēmējdarbības konsultantu, kas būtībā dzīvo līdzi visiem lauku cilvēkiem. Ziemā sertifikācijas institūcijā "Vides kvalitāte" inspektoriem rīko intensīvas apmācības. Lai kļūtu par inspektoru, ir gan jāmācās kursos, gan jānokārto eksāmeni bioloģiskās lauksaimniecības uzraugošajās institūcijās.
Savukārt, lai kļūtu par bioloģisko saimniecību, sertificējošajā institūcijā ir jāiesniedz iesniegums, lai veiktu sertifikāciju. Ir pirmais un otrais pārejas gads, bet augļukokiem (ilggadīgajiem stādījumiem) ir pat trešais pārejas gads. Saimniecības ir jāsertificē katru gadu. Ja vienu gadu izlaiž sertificēšanos, atkal viss jāsāk no gala. Tas ir tāpēc, lai zeme atkoptos no minerālmēsliem, no augu aizsardzības līdzekļiem, ko lieto, intensīvi audzējot. Jā, ir atbildīgi jāievēro virkne nosacījumu, MK noteikumu un ES regulu.
Sertificējamās saimniecības īpašnieks tiek uzrunāts pa telefonu, lai vienotos par saimniecības apmeklējumam piemērotāko laiku. Protams, daži saimnieki ļoti satraucas par jebkādu pārbaudi savā saimniecībā, arī par inspektora vizīti. Ir jāiejūtas saimniecībā, jāprot sarunāties ar zemnieku, lai nerastos nevajadzīgs stress. Ar saimnieku kopīgi apstaigājam saimniecību, laukus, dārzus, apskatām lopus, fermas, graudu noliktavas un kaltes. Ja ir tālāki lauku masīvi, inspektors vai nu pats brauc ar savu auto kopā ar zemnieku, vai tiek vests – ar mašīnu, ar traktoru, kvadriciklu, pat ar kombainu. Jau intervējot saimniekus, gadiem braucot uz saimniecībām, apskatot laukus, lopus un saimniecības grāmatvedību, inspektors redzēs, kas ar saimniecību notiek, vai saimnieko atbilstīgi likumdošanai un bioloģiskajai sirdsapziņai. Pārsvarā zemnieki nemānās, varbūt rodas kādas nesaprašanās nezināšanas dēļ, bet nav gadījies, ka kaut kas būtu ļaunprātīgi darīts.
– Pastāv uzskats, ka, saimniekojot bioloģiski, neko daudz neizaudzēsi.
– Tas ir maldīgs priekšstats par bioloģiskajiem saimniekiem. Saimniecībās novēroju, cik saimnieki ir gudri, čakli un kā viņi turpina izglītoties. Mācās, kā pareizi kopt augsni, kā pareizā laikā apstrādāt, kādu zaļmēslojumu izmantot, kādus augu maiņas augus audzēt, lai ražu palielinātu, un pielieto to savās saimniecībās. Ja zeme un augi pirmajos gados jūtas vēl tādi domīgi, trešajā gadā jau ir pieraduši pie bioloģiskās saimniekošanas, jo augsnē atgriežas baktērijas un dzīvie organismi, viss atkopjas no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, un augi uzvedas pavisam citādāk. Pielietojot pareizu augu maiņu, zaļmēslojumu, pareizi mēslojot, ir labs rezultāts. Protams, raža nebūs tik liela, kā intensīvi mēslojot, bet pietiekami laba arī bioloģiskajā lauksaimniecībā.
– Kādi turpmāk būs jaunumi bioloģiskajā lauksaimniecībā?
– Kaut ko prognozēt vēl grūti, tāpēc šoziem un šopavasar jāapmeklē arī Madonas konsultāciju biroja rīkotie informatīvie semināri, kur ZM speciālisti arī stāstīs par KLP nākotni. Tagad ir zināms, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem ar 2019. gadu beidzas saistības, 2020. gads ir kā dāvana – bez saistībām, bet ir jāsaimnieko. Jaunais plānošanas periods būs no 2021. līdz 2027. gadam, un gan ES, gan Latvijai ir mērķis būtiski atbalstīt un sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Tiem bioloģiskajiem zemniekiem, kas nav pārliecināti, vai ir beidzies piecu gadu saistību periods, ir jāgriežas Lauku atbalsta dienestā vai jālūdz lauku konsultants, lai noskaidro, sazvanoties ar LAD, vai pašiem jāieskatās LAD EPS savās saistībās.
– Kāda ir pašas izvēle – kādu pārtiku lietot?
– Man ir gan savi lauki, gan pazīstami zemnieki, no kā pērku pārtiku. Arī no saimniekiem, kuri nereklamē, ka ir bioloģiskie, nesertificējas, bet tur lopus ekstensīvi pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Ja iepērkos veikalā vai tirgū, izvēlos bioloģisko. Atceros, kā pirms daudziem gadiem, mācoties LLKC kursos Ozolniekos, pasniedzēja Dzidra Kreišmane stāstīja, cik ir garšīgs bioloģiski audzēts rupjās maizes rieciens, cik sātīgs, pat apēdot mazu gabaliņu, tam ir cita uzturvērtība. Tam pilnībā piekrītu – apēd mazu porciju bioloģiskās produkcijas un esi paēdis. Arī patērētājam ir jāaug, jāizvēlas dabiska produkcija.
15.01.2020.