Barkavas pagasta Stalīdzānos piemājas saimniecība "Upītes" saimnieko kopš 2005. gada. Saimnieks Uldis Tiltiņš apsaimnieko ap 30 ha zemes, kur bioloģiski audzē auzas un griķus.
Saimniecībā papīru darbos un plānošanā palīdz Marina Tiltiņa, Ulda sieva, kas ilgus gadus nostrādājusi par agronomi. Par izvēli saimniekot bioloģiski viņa atklāj: – Sākām saimniekot kā ierasts – konvencionāli, taču pret ķimikāliju lietošanu izjutām alerģisku reakciju. Izdzirdot, ka veidojas bioloģiskās saimniecības, ģimenē pārrunājām, kāda ir mūsu iespēja turpināt saimniekot bez ķīmijas, un uzrakstījām iesniegumu sertifikācijas institūcijai "Vides kvalitāte" Salaspilī. Sākumā īsti nezinājām, ko un kā labāk darīt, taču ar padomiem, ieteikumiem un atbalstu daudz palīdzēja toreiz pirmais bioloģiskais inspektors Ilmārs Kapzems. Katru gadu uz saimniecību brauca inspektori, kas mainījās, pārbaudīja, kā ievērojam prasības, arī paši mācījāmies. Man palīdzēja zināšanas agronomijā, semināru apmeklējumi, kur lietderīgu informāciju sniedza "Vides kvalitātes" vadītājs Juris Grīnfelds. Savukārt Uldis veica visus tehniskos un saimniecības darbus. Sējām zaļmēslojumu – pārsvarā āboliņu, iearot to zemē, var panākt, ka zeme ir auglīga. Mūsu sasniegums – paši arī sagatavojam bioloģisko sēklu. Sākumā izvēlējāmies bioloģiski audzēt kviešus, izmēģinājām arī miežus, bet raža izauga ļoti maza, turklāt, ja kvieši saslimst, bioloģiskie neko nevar darīt. Ar auzām ir vieglāk, tās izaug, un esam izvēlējušies sēt un audzēt labas vietējās šķirnes, kas piemērotas mūsu apstākļiem. Bioloģiski audzētās auzas un griķus daudz pērk pārtikai, arī vietējie, bet griķus veiksmīgi pārdevām Itālijā. Arī paši esam pieraduši ēst veselīgo pašaudzēto auzu un griķu produkciju, ko vedam pārstrādāt uz Valmieru.
"Upīšu" saimnieks daudz labu vārdu veltī sertifikācijas institūcijai "Vides kvalitāte", inspektorei Intai Serģei, Ārijai Rudlapai, arī Madonas KB un novada lauku attīstības konsultantiem, kaimiņiem – Aivaram Arbidānam un Aivaram Vestmanim, kas rēķinās, apstrādājot savas zemes platības, ka blakus atrodas bioloģiskās saimniecības sējumi.
Uz vaicājumu, ko nozīmē bioloģiski izaudzēt un pašiem sagatavot sēklu, Uldis Tiltiņš atbild: – Sagatavot bioloģisko sēklu – tas nepavisam nav viegli, jo ir jābūt kaltei un atbilstošiem agregātiem. Kooperējamies ar dēliem. Mums ir divi dēli, kas nav aizbraukuši uz ārzemēm, bet saimnieko tepat, arī kopj zemi. Eduardam ir saimniecība "Upīši", Mārim – "Lieplejas". Visi izmantojam veco kalti, kas ir darba kārtībā. Vispirms dēli nokuļ un izkaltē savus konvencionāli audzētos graudus. Pēc tam notiek ļoti rūpīga kaltes tīrīšana, un tas ir darbs, kad viss ir jāiztīra kā ar zobu birstīti, un tikai tad kuļam un kaltējam bioloģiski audzētos graudus. Nu jau gadiem sējam pašu sagatavotos bioloģiskos griķus un auzas, sarkano āboliņu. Pagājušajā gadā auzām bija laba raža, bet par iepriekšējiem diviem gadiem – labāk nerunāt, jo viens bija lietainais gads, otrais – sausais.
Taujāts, ko devusi bioloģiskā saimniekošana 15 gadu garumā, Uldis Tiltiņš atzīst: – Varu teikt, ka gan pašu, gan augsnes veselība ir pirmajā vietā. Tiesa, daudz rēķinām, un raža izdodas mazāka, bet mēs nelietojam ķīmiju, nav izdevumu par kodnēm, minerālmēsliem, miglošanu. Mums ir tīri, forši graudi, un ir miers, ka tie ir labi, skaisti, veselīgi graudi. Arī zeme ir atveseļota, tajā dzīvo sliekas, kukainīši, tā smaržo pavisam citādi.
Saimnieki akcentē, ka izvēle saimniekot bez ķimikālijām bijis pareizais ceļš, ko novēl iet arī citiem zemniekiem, it sevišķi jaunajai paaudzei.
15.01.2020.