Visagala kapos, kā ierasts tradicionāli 6. janvārī, Zvaigznes dienā, kas ir arī pulkveža Oskara Kalpaka dzimšanas datums, notika viņam veltīts atceres brīdis, ar ko aizsākās pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda rīkotais šā gada pasākumu cikls.
1882. gada 6. janvārī toreizējā Meirānu pagastā iemirdzējās izcilā Latvijas valstsvīra Oskara Kalpaka spožā zvaigzne, kuras īsais, bet spilgtais mūžs tika veltīts Latvijai.
Visagala kapsētā, kur Oskara Kalpaka atdusas vietā atrodas brīnišķīgais tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda aktīviste, Degumnieku pamatskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Edīte Zaube, uzrunājot klātesošos, vispirms uzsvēra, ka Zvaigznes diena šai pusē ir īpaši svētki: – Pirms 138 gadiem Meirānu pagasta "Liepsalās" dzima bērns, kurš vēlāk kļuva par karavīru un pirmo Latvijas neatkarīgās armijas komandieri. Oskars Kalpaks bija apveltīts ar stipru gribu, un šodien esam pulcējušies, lai viņu atcerētos pasākumu ciklā, kas ik gadu iesākas ar 6. janvāri, kad noliekam ziedus Visagala kapos pie Kalpaka pieminekļa.
Līdzās skolēniem un skolotājiem no Lubānas vidusskolas, Meirānu Kalpaka pamatskolas un Degumnieku pamatskolas, līdzās zemessargiem un jaunsargiem atcerēties pirmo Latvijas pulkvedi vienā no Latvijas svētvietām bija ieradies arī admirālis Gaidis Zeibots. Savā uzrunā viņš atklāja, ka ir lepns, ka bijis viens no Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku divpadsmit komandieriem: – Līdz šai dienai sakām paldies cilvēkiem, kuri cīnījās un izveidoja mūsu valsti. Šodien visu uzdevums ir Latviju stiprināt, vairot tās bagātības un domāt par mūsu valsti katru dienu.
Admirālis atgādināja esejistes Zentas Mauriņas vārdus: „Nevis šaubīties un vilcināties, bet uzdrošināties un rīkoties", piebilstot, ka Oskars Kalpaks un viņa vīri bija tieši tādi cilvēki – viņi darīja un uzdrošinājās. – Tāpēc varam dzīvot brīvā valstī, Latvijā. Karavīru drosme un uzvedība, viņu sasniegtie rezultāti lai iedvesmo visus! Tikai tas, kurš riskē, gūst uzvaru. Dievs, svētī Latviju!
6. martā apritēs simt viens gads kopš pulkveža Oskara Kalpaka nāves dienas.
Oskara Kalpaka piemiņas fonda rīkotajā 2020. gada pasākumu ciklā turpmāk iecerētas gan spēka un izturības sacensības, gan stafetes un konkursi. 27. janvārī notiks ierindas skate Cesvaines vidusskolā, kur tiks vērtēts 1.-4., 5.-6., 7.-9., 10.-12. klašu skolēnu sniegums. 1.-4. klašu skolēniem 4. februārī notiks aktivitātes Meirānu Kalpaka pamatskolā. Savukārt Degumniekos 18. februārī ritēs militarizētā stafete un erudītu konkursi.
Novadnieks Māris Ezeriņš profesionālajā dienestā kalpo divdesmit pirmo gadu, kopš pagājušā gada oktobra viņš ir 25. Zemessardzes bataljona virsseržants. – Esmu Atmodas laika cilvēks un šodien rūpējos par karavīru disciplīnu, patriotisko audzināšanu, apmācību procesa koordinēšanu, labākā risinājuma atrašanu un veterāniem, – pastāstīja viņš. – Armija ir dzīvs organisms, karavīri rotē, ir zemessargi, kas aiziet profesionālajā dienestā, nāk vietā jauni, kuri jāapmāca. Karavīru dzīve pulsē. Nacionālie Bruņotie spēki Latvijā arī jauniešiem piedāvā savu karjeru saistīt ar valsts aizsardzību, un daļa to vēlas un izmanto. Jaunības azarts, vēlme pašapliecināties un patriotisma jūtas šo izvēli veicina. Skolās šogad atkal būs ierindas apmācība, militārās stafetes, kurās iesaistīsies gan jaunsardzes, gan zemessardzes instruktori. Kas gan labāk var novērtēt ierindas skates rezultātus, ja ne mēs, karavīri, kuri diendienā to darām. Tāpat darbojamies ar apmācāmajiem goda sardzē. Šoreiz pirmo gadu pie Oskara Kalpaka pieminekļa goda sardzē ielikām vienu jaunsargu (tā ir mūsu pēctecība, kas pārņem tradīciju), un otrs cilvēks pie Oskara Kalpaka pieminekļa bija no zemessardzes. Kristīne ir kaprālis, kas pagājušajā gadā beidza jaunākā instruktora kursu, viņa ir šīs puses cilvēks, kas brīvajā laikā sevi ziedo valsts aizsardzībai. Tā kā netālu ir viņas mājas, esmu pārliecināts, ka arī turpmāk un visu savu mūžu jauniete turēs rūpi par šo vietu.
Sarunā ar „Staru" Kristīne Bulate neslēpa, ka sākumā ieguva pavāra profesiju, strādāja skolā, bet pēc tam pārgāja uz zemessardzi: – Tā nu mans hobijs pārvērtās par pastāvīgu darbu. Izvēlētā profesija sākotnēji bija nesaistīta – skolā veidoju ēdienkartes, un pēkšņi kā doma no augšienes nāca atskārsme profesiju mainīt. Pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa esmu bijusi daudzkārt. Te netālu ir manas mājas, un Oskaru Kalpaku uztveru kā savas saknes, dzimteni, svētumu.
Sarunā ar otru goda sardzes pārstāvi – Noelu Turlo – noskaidroju, ka puisis mācās Lubānas vidusskolas 8. klasē. – Jaunsardzē iestājos pirms laba laika, – atklāja Noels. – Man patīk patriotiskas, militāras aktivitātes. Goda sardzē esmu stāvējis arī Lubānā pie Uguns altāra un Barkavas kapsētā. Ikdienā apmeklēju dažādus patriotiskus pasākumus, ir treniņi, sporta nodarbības. Jaunsardzē no klases esam septiņi. Iespējams, savu profesiju nākotnē saistīšu tieši ar militāro jomu.
– Prieks par skolu jaunatni un jaunsargiem, – no savas puses slavēja Māris Ezeriņš. – Viņi mācās no karavīriem, un tā ir laba skola. Mums visiem ir viens mērķis – droša un brīva Latvija. Disciplīna, paškontrole, zināšanu ieguve, dienesta grūtību pārvarēšana, uzdrīkstēšanās un drosme – tās ir kvalitātes, ko ikdienā attīstām, kā augam.
08.01.2020.