Jauns gads nav iedomājams bez kalendāra. Liels, mazs, ar vārda dienām un
svinamajām dienām vai pavisam niecīgs kabatas kalendārs – tā ir gaumes
lieta.
Ir cilvēki, kuri kalendārus saglabā, veidojot kolekciju.
Agnese Zagorska kalendārus kolekcionē jau daudzus gadus, un šobrīd viņai
ir vairāk nekā 750 pilnīgi atšķirīgi kalendāri. Pati gan uzskata, ka
kolekcija ir maza, un ar lielu entuziasmu vēlas to papildināt.
– Kad man bija 10 gadu, mamma uzdāvināja divus kabatas kalendārus, kurus esmu saglabājusi vēl šodien. Kalendārus kolekcionēja mana mamma. Padomju laikos tie gan nebija tik ļoti pieejami, un kolekcija nebija tik bagātīga. Viņa ļoti vēlējās, lai to pārņemu arī es un turpinu viņas iesākto. Šobrīd diemžēl mammas kolekcija ir paputējusi, bet pa kādam kalendāram ir arī manā kolekcijā. Tagad es turpinu savu kabatas kalendāru kolekciju, – pastāsta Agnese Zagorska. – Kalendārus krāju aptuveni divdesmit gadu, bet tikai pēdējos desmit nopietni piedomāju pie šīs kolekcijas, meklējot īpašus, interesantus un, galvenais, dažādus kalendārus. Nekad nav bijis nodoma kolekcijai izvēlēties kādu citu priekšmetu, jo šī ir tā kolekcija, ko vēlos turpināt, un ceru, ka kāds no dēliem nākotnē to pārņems.
Agnese kolekcionē tikai kabatas kalendārus, jo tie neaizņem daudz vietas, ir ērti glabājami un pieejami ar visdažādākajiem attēliem.
– Kabatas kalendāriem tiek piedāvāts visdažādākais noformējums. Ir dzīvnieki, ziedi, pilsētu attēli. Tāpat man ir dažādu uzņēmumu kabatas kalendāri. Kad mācījos un kādu laiku dzīvoju Rīgā, bieži apmeklēju izstādes, kur meklēju tieši kabatas kalendārus, lai papildinātu kolekciju. Ļoti priecājos, ka joprojām ir atrodami šie kalendāri un man ir iespējams tos iegūt, lai pievienotu kolekcijai. Ir bijuši pat gadījumi, kad dodos uz kādu uzņēmumu, lai saņemtu pakalpojumu, ieraugu kalendāru, pastāstu par savu aizraušanos – un man piedāvā arī iepriekšējo gadu kalendārīšus, – atceras Agnese. – Mazie kalendāri, manā skatījumā, ir kas īpašs. Grāmatnīcās tie joprojām ir pieprasīti. Taču man labāk patīk tieši uzņēmumu piedāvātie, jo tie tiek ražoti reklāmas nolūkos vai lai iepriecinātu klientus, un tos savā īpašumā neiegūst visi. Tāpēc ļoti priecājos, ja atrodu kādu jaunu uzņēmuma kalendāru. Tas ir retāks veids, bet ļoti interesants.
Kā smejas Agnese, viņa ir biežs viesis grāmatnīcās, īpaši tuvojoties gada nogalei.
Turpina Agnese Zagorska:
– Savā kolekcijā vēlos iekļaut pēc iespējas vairāk un dažādākus kalendārus, tāpēc bieži dodos arī uz Madonas grāmatnīcām. Izpētu piedāvājumu, bet gribas jau visus. Jau kopš oktobra pārdevējām jautāju, vai nav atvesti jauni kalendāri. Gadās, ka nopērku arī vienādus. Esmu novērojusi, ka tie joprojām ir cieņā, jo ļoti ātri tiek izpirkti. Visaktīvākais laiks ir no oktobra līdz jaunā gada sākumam, kad tikko grāmatnīcās tiek piegādāti kalendāri, bet jāsaka, ka gada beigās piedāvājums ir niecīgs, jo gandrīz viss jau ir izpirkts. Lai papildinātu kolekciju, par to jādomā laikus.
Jautāta, vai nav bijis vēlmes kolekciju bagātināt arī ar sienas kalendāriem, Agnese atzīst: – Tie aizņem pārāk daudz vietas, bet es tos gatavoju pati. Šobrīd internetā ir pieejamas dažādas vietnes, programmas, kurās var lejuplādēt attēlus, atzīmēt svinamās, īpašās dienas un radīt neatkārtojamu kalendāru. Man ļoti patīk fotografēt, tāpēc ir ļoti daudz bilžu, kuras var ievietot kalendāros. Šādi es gan iegūstu bilžu albumu un kalendāru, gan dāvanu mīļajiem cilvēkiem. Man patīk radošas lietas, fotografēšana ir viena no tām. Vairāk gan tie ir ģimenes mirkļi, arī daba. Mammai patīk ziedi, reiz īpaši viņai izveidoju kalendāru ar tiem.
Agneses kolekcijā ir atrodami dažādu gadu kalendāri, vecākais – 1972. gada.
– Tajos laikos kalendāri bija vienkāršāki, nebija tik koši un krāšņi kā mūsdienās, bet tā ir vēsture un patīkami, ka tie papildina arī manu kolekciju. Ceru, ka izdosies atrast arī kādu senāku. Kolekcijā tomēr vairāk ir kalendāru, sākot no 2000. gada, kad pati sāku darboties. Kalendāri ir ļoti atšķirīgi. Esmu jau iegādājusies arī nākamā – Žurkas – gada kalendārus, bet noteikti meklēšu vēl, lai kolekcija būtu plašāka.
Agneses kolekciju papildina arī tuvie cilvēki.
– Bieži vien kabatas kalendārus sagādā mana ģimene. Kad braucu ciemos pie mammas, gadās, ka viņa kādu ir atradusi vai ieguvusi un priecīga tad to nodod man. Arī māsa atved no kādas vietas, kur ir viesojusies un bijusi iespēja iegādāties kabatas kalendārus. Vēlētos, lai kolekcija ir lielāka, bet – gan jau ar laiku. Pēdējos gados to daru ar lielu entuziasmu un priecājos, ka arī tuvinieki mani atbalsta. Bieži kalendārus sagādā vīramāte. Reiz pat bija iedevusi man 1927. gada plānotāju. Interesanti ir pētīt tādas senas lietas. Apskatīties, kādi gandrīz pirms 100 gadiem bija plānotāji, arī kalendāri. Katram kalendāram ir savs stāsts, kā tas ir iegūts vai nonācis pie manis. Mācoties vidusskolā, bieži devos uz grāmatnīcām, lai nopirktu kabatas kalendārus, iztērējot pusdienu naudu. Atceros, ka daudziem tas nebija saprotams un uzskatīja, ka es naudu iztērēju nelietderīgi, bet man tas bija ļoti svarīgi. Kolekcionēšana vispār ir ļoti aizraujoša nodarbe, bet noteikti pašai nekas tāds nebūtu ienācis prātā, ja to nedarītu mana mamma un nebūtu to divu pirmo kalendāru, – ir pārliecināta Agnese.
27.12.2019.