Piektdienas dienvidū, kad saule kā glāstot aicina madoniešus uz Grāmatu svētku koncertu, Ieva Akuratere, Ilze Grunte un Haralds Sīmanis kultūras namā uzskaņo stīgas un balsis.
Šoreiz Ieva Akuratere ir ne tikai dziedātāja, mūziķe, dziesmu tekstu autore, bet arī grāmatas, kuras vākam piekļāvušies tik zināmi un ar īpašu auru apdvesti vārdi „Manai tautai", autore.
Pati autore pateicas apgādam „Pētergailis", ka viņas grāmata svin lielos Grāmatu svētkus, ka tajos viņa ir kopā ar saviem draugiem un pavasari, savu dzimšanas dienas mēnesi. Dzimšanas dienas, kas skan skaistāk, mīļāk, apaļāk, ne jubilejas, kas pat izklausās tā bailīgi… Piemin savu Rīgu, kā Ieva saka, „ģeniālo dzejnieci A. Aizpurieti un brīnišķīgo mūzikas zinātnieci D. Mazvērsīti", ar kurām kopā tapusi grāmata, un izdzied sevi tautas dziesmā par Rīgas meitenītēm, arī par tiem brīžiem, kad „dzīvot(i) nemācēju, paraugos(i) ļautiņos". Grāmata – par sevi pašu, par saviem draugiem Ilzi, „Pērkonu", Gitu, Sīmanīti (kā Ieva Akuratere ik pa brīdim mīļi sauc arī koncertā), Arvīdu Ulmi un citiem, ar domu, lai lasot nav smagi, lai tā ir impresijām bagāta, lai ir jautri, viegli, krāsaini kā Šveika piedzīvojumos, lai tā ir kā pateicība Dievam, ka dzīvojam.
Kopā ar Ilzi Grunti – draugu, komponisti, aranžētāju, cilvēku-orķestri „balss tālu aizskan, klusums, kad dziest…" Ievas vārdi raud tā, lai asaras mirdz, vārdi smejas no sirds un maigumā salauž šķēpus, kas ievaino tevi.
Kopā ar A. Čaku balss izaug dziļi no zemes un kāpj debesīs kā smarža, tīra un smalka.
vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.04.2008.
Autore: SARMĪTE RADIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto