Kāds garausītim sakars ar Sīksalu? Liels. Man uz loga Stirnienes
pansionātā stāv ierāmēta "Pateicība Lidijai Radiņai par Murmastienes
pagasta vēstures notikumu apkopošanu grāmatā "Purva burvība" pagasta un
ražas svētkos Murmastienē 2019".
Uz palodzes vēl stāv uzdāvātās puķes podiņos.
Šodien 18. novembris – valsts svētki. TV pārraidē raidīto es dzirdu caur durvīm – "redzu", kā tas viss tur notiek. Skaisti.
Kopš man ir sakropļota kāja, atrodos Stirnienes pansionātā.
Rakstu savu otro grāmatu par garausīti Piču, tā būs grāmata bērniem. Drīz varēšu nodot izdošanai.
Aiz loga zālīte vēl zaļa, nokritušais lapu zelts kļuvis brūns. Vējš purina kailos zarus. Apmācies.
Lietus sitas logā: "Ver logu vaļā, ver! Laid iekšā! Es nesu tev vēstis no Sīksalas. Tur tevi gaida Edvīna kaķis. Cauņu kapos tevi ciemos gaida dēls, vīrs, vecāki, radi. Viņi zina, ka tu domā – un, kad paguršu zem dzīves nastas, tad atdusēšos tavā smiltājā."
Pansionātā viss ir tik spodrs un tīrs, pateicoties aprūpētāju darbam.
Vēlos uzrakstīt par pansionāta dzīvi, tā darbiniekiem.
Vadītāja Irīna Vecozola. Droši viņu varu uzrunāt uz "Tu". Sirsnīga, mīļa, izpalīdzīga. Dara arī to, kas viņai nebūtu jādara. Nāk ar smaidu – kā jūties? Varbūt ko vajag?
Medmāsiņa Anita Kanča. Ārstē manu kāju. Iejūtīga, saprotoša, mīļa, zinoša. Reizē arī prasīga. Pateicoties viņai, manai kājai ir labāk.
Sociālā darbiniece Ginta Prusakova. Man vismīļākais cilvēks pansionātā. Atrisina visus svarīgos jautājumus, problēmas. Arī padomu vienmēr prasu viņai un pilnībā paļaujos. Viņai pašai vēlu izturību, veselību, vairāk prieka.
Kad pansionātā ierodas mana daktere Sandra Gritāne, kas ilgus gadus ir mana ārste, ap sirdi paliek gaišāk, drošāk.
Liels prieks, kad pie mums ierodas Barkavas un Stirnienes prāvests Viktors Petrovskis. Vienkāršs, ļoti sirsnīgs un mīļš. Gaidu viņu ar nepacietību. Lai Jums laba veselība pašam, saudzējiet sevi, prāvest!
Kas būtu Stirniene bez Ievas Zepas? Talantīga, ar bagātu izdomu. Pasākumus prot organizēt, vadīt. Cilvēkiem patīk. Lepojos, ka viņa ir mana vīra drauga Arvīda Zepa meita. Ieviņu atceros kā mazu meitenīti. Jau tad viņa prata daudz ko izdomāt.
Par tīrību un kārtību rūpējas aprūpētājas.
Kad no rīta ielido "Irbīte" Aija – viņas smaids liecina, ka diena būs jauka. Cilvēcīga, saprotoša, izdarīga. Reizēm darbā ilgi aizkavējas, jo neprot atteikt palīdzēt citam.
Anastasija Rautenberga – var lepoties ar savu precizitāti, korektumu. Ļoti apzinīga, mīļa. Pacieš visus slimnieku untumus. Izdarīga. Daudzi jaunie varētu no Anastasijas mācīties – kā jāstrādā, kā izturēties pret cilvēkiem.
Genovefa Pelša. Daži baidās no viņas skaļās balss, straujajām kustībām. Darbu dara ātri, bet precīzi. Ļoti zinoša, jo no visiem visilgāk ir nostrādājusi aprūpētājas darbā, laba izglītība. Īstenībā sirsnīga, pretimnākoša. Man viņa patīk. Kaut pašai ir veselības problēmas, bet otram viņa palīdz. Arī humora izjūta laba. Veselību Tev, Geņa, izturību!
Visjaunākā ir Linda Juste. Skaista, mīļa – visiem patīk. Visu prot darīt ar "glanci". Labrīt, dāmas! Labu apetīti, dāmas! Arī galdu klāj pēc visiem noteikumiem. Nazis, dakšiņa, karote ir vietā. Atskan: "Labu apetīti, dāmas!" – un iet darīt citus darbiņus. Prot labi noformēt, izdomāt.
Aprūpētāju slimības dēļ trūka kadru. Sameklēja Viju Eiduku. Viņa strādā nesen, bet darbus ir apguvusi. Ļoti čakla, sirsnīga. Vēlēšanos prot nolasīt no lūpām, vārdus nepasakot. Pašai mājās ir saimniecība, Vija prot izkārtot tā, lai varētu ierasties pansionātā. Bērni var lepoties ar tādu mammu.
Par grīdu tīrību rūpējas Marija Vaļka. Tiek uzslaucīts, izmazgāts katrs gruzis. Ļoti laipna, kārtīga. Pati neizskatās pēc mazgātājas. Bet katrs darbs ir godājams.
Kurinātājs Antons Vilkaušs uzmana, lai mums būtu silti. Laba humora izjūta.
Garšīgus ēdienus gatavo Emīlija Stafecka un Sanita Nagle. Ir ne vien ēdieni pagatavoti, bet domāts arī par to noformējumu, labu izskatu.
Kā veļa top tīra? Gan ir kāds čakls rūķītis, kurš par to gādā ar lielu rūpību. Reizēm es dzirdu rūķīša balsi – kundzītes, jums tīras štātes!
Mūsu pašu pansionāta iemītnieku vidū ir savs rūķis. Uzskatu, ka viņš ir visčaklākais. Tā ir Genovefa Taukule. Visu pavasari, vasaru, rudeni viņa redzama sakņu dārzā. Tur tiek audzēts viss, kas iespējams, – sakņaugi, gurķi, tomāti, puķes, kabači, dilles, skābenes. Kad novāc, visu saved pagrabā. Caurām dienām viņa mizo kartupeļus, klāj galdu savās dienās. Tev, Geņa, sirsnīgs paldies par darbu. Turies, esi vesela!
Priecājos, ka Murmastienes pagasta pārvaldnieks ir cilvēks, kurš jau sen man ir darījis tikai labu. Arī pasākumi pagastā ir izdevušies un apmeklēti.
Beigšu rakstīt, ceru, ka sapratāt – kāpēc rakstam ir tāds nosaukums.
Parasti rakstos ir daudz negāciju, bet es gribēju pastāstīt par mūsmāju labajiem ļaudīm.
Atā! Jūs visus cienot un mīlot –
LIDIJA RADIŅA
13.12.2019.