„Zivs pūst no galvas." Ik pa laikam pārliecināmies par šīs senās atziņas patiesumu. Šoreiz par to varam runāt saistībā ar mūsu galvaspilsētas Rīgas domi, ko pagājušajā nedēļā atlaist ir rosinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Pūšana ir gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo ministrs savu lēmumu pamatoja ar to, ka Rīgas dome jau atkārtoti nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām, proti, nodrošināt to, ka tās teritorijā tiek apsaimniekoti atkritumi.
Situācija Rīgas domē jau labu laiku ir bijusi sprādzienbīstama un likusi apšaubīt tās stabilitāti.
Rīgas haoss
Būtiskākie sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad pagājušā gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā saistībā ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības „Rīgas satiksme" iepirkumiem tika apcietinātas vairākas personas un visai neglīta korupcijas skandāla ēna sāka stiepties toreizējā vicemēra Andra Amerika un mēra Nila Ušakova virzienā. Pirmais, uzņemoties grēkāža lomu, jau visai drīz atkāpās no amata, savukārt Ušakovs, par kura atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas 5. aprīlī izdeva rīkojumu ministrs Juris Pūce, kopā ar Ameriku iedarbināja atkāpšanās plānu B un pārtapa par Eiropas Parlamenta deputātu, kas ļāva ar asarainām atvadu runām nolikt Rīgas mēra amata ķēdi un sēsties airBaltic lidmašīnā ar galamērķi Brisele.
Var visai droši secināt, ka gan Ameriks, gan Ušakovs nomainīja strespilnus mēnešus Rīgas domē, kur virs viņu galvām karātos smagu apsūdzību zobens, kas kuru katru mirkli varētu krist, pret komfortablu dzīvi prom no sabiedrības un politisko oponentu nosodošajiem skatieniem.
Divu Rīgas domes līderu, jo īpaši Ušakova došanās uz Briseli atstāja Rīgas domi haosā, par ko liecina Daiņa Turlā ievēlēšana par domes priekšsēdētāju un tikpat ātrā šī amata zaudēšana, pozīcijas frakciju šķelšanās, tālākie skandāli un citi procesi, kas vedināja uz domām – būs vai nebūs Rīgā domes ārkārtas vēlēšanas?
Atkritumi
Šobrīd Pūce ir rosinājis Rīgas domes atlaišanu, un pēdējais „salmiņš" bija Rīgas domes pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanā, kurus VARAM dotajā trīs mēnešu ilgajā periodā dome tā arī nespēja novērst. VARAM pārmetumi ir smagi – nelikumīga domes rīcība un iedzīvotāju uzticības zaudēšana, kas kalpo par pamatu domi atlaist (jaunās vēlēšanas prognozēts rīkot 29. februārī).
Nozares ministrs, komentējot lēmumu, norādīja, ka, lemjot par domes atlaišanas rosinājumu, izšķiršanās esot bijusi par to, vai pārkāpuma raksturs un pašvaldības attieksme bija tāda, kas ļauj secināt, ka dome nemainīs savu darbības veidu.
VARAM likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu vēl jāapstiprina Ministru kabinetā, jāpieņem Saeimā, un Valsts prezidentam tas jāizsludina, tikai tad tas stāsies spēkā, taču daļa domes deputātu VARAM lēmumu jau plāno apstrīdēt Satversmes tiesā. To plāno darīt „Saskaņas" pārstāvji, kas, pēc bijušā mēra Ušakova teiktā, gatavi „izmantot visas tiesiskās metodes, instrumentus, lai parādītu, ka tas, kas pašlaik notiek Latvijā, ir absolūti antidemokrātiski". Iespējams, to darīs arī pašreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs, kura vadītā partija „Gods kalpot Rīgai!" šobrīd cenšas izdarīt teju neiespējamo – distancēties no sava ilggadējā partnera – „Saskaņas" – un visām ar to saistītajām negatīvajām asociācijām.
Ja būtu jāliek likmes, procentuāli lielāka ir iespējamība, ka ārkārtas vēlēšanas būs, taču tās būs tikai kārtējais apliecinājums Rīgas domes morālajam bankrotam un saimnieciskajai nespējai.
Vai Rīga gatava pārmaiņām?
Haoss Rīgā nenāk par labu pārējai Latvijai. Varam reģionos priecāties par to, ka „ūdengalva", kas iepriekšējās desmitgadēs apzināti vai nepazināti ir veicinājusi lauku iztukšošanos un īstenojusi pret pārējiem valsts iedzīvotājiem diskriminējošus pasākumus (piemēram, galvaspilsētas sabiedriskā transporta biļešu politiku), dzīvo nemitīgu skandālu atmosfērā, taču jāsaprot – ja Rīgai iet slikti, nelabums izstarojas arī uz pārējo Latviju.
Darbinot īstermiņa atmiņu, būtu viegli visas Rīgas nebūšanas saistīt tikai ar Nilu Ušakovu, taču diemžēl galvaspilsētā arī pirms tam pie varas lielākoties ir bijušas pelēcības un viduvējības, kuru vadībā Rīgas izaugsmes tempi nav bijuši tādi, kādiem tiem vajadzēja būt, ņemot vērā visus priekšnoteikumus.
Gundars Bojārs, Aivars Aksenoks, Jānis Birks un citi domes priekšsēdētāji, kas pārstāvējuši visdažādākos politiskos spēkus, ir aiz sevis atstājuši skandālu un neizdarību sliedi. Jāatgādina kaut vai par vienu no lielākajiem skandāliem un neracionāliem budžeta līdzekļu izlietojuma gadījumiem mūsu valsts vēsturē – Dienvidu tiltu, kas tika atklāts 2008. gadā. Tilta būvniecības gaitā tā izmaksas vairākkārt tika palielinātas, un tilts sākotnēji plānoto 80 miljonu latu vietā izmaksāja aptuveni 570 miljonus latu. Jāatgādina, ka lēmumi par Dienvidu tilta būvniecību un papildu finansējuma piešķiršanu tika pieņemti minēto trīs mēru darbības laikā.
Valsts kontrole un neatkarīgi eksperti norādīja uz vairākiem pārkāpumiem tilta būvniecības procesā. Valsts kontrole uzskatīja, ka tilta būvniecības gaitā ir nepamatoti iztērēti vismaz 27 miljoni latu, izmantots neizdevīgs un ārkārtīgi dārgs finansējuma piesaistes modelis, kas izmaksājis 263 miljonus latu. Visi šo gadu gaitā uzsāktie kriminālprocesi saistībā ar Dienvidu tilta celtniecību ir izbeigti, un neviens naudas izsaimniekotājs aiz restēm nesēž.
Būs jaunas vēlēšanas – ārkārtas vai kārtējās, taču Rīgas domes vēsture nevedina uz optimismu un cerībām, ka dažu personāliju nomaiņa nesīs būtiskas izmaiņas. Jāmainās nevis cilvēkiem, bet ilgu gadu gaitā iedarbinātajai un ieeļļotajai domes nepotiskajai un koruptīvajai sistēmai, kas sevi līdz šim spējusi veiksmīgi darbināt neatkarīgi no tā, kādu partiju abreviatūras rakstāmas līdzās Rīgas mēra vārdam. Ko teiks rīdzinieki?
11.12.2019.