Aizvakar Saeima gan pieņēma pirmajā lasījumā valdības iesniegto likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, tomēr noraidīja tā izskatīšanu steidzamības kārtā. Viedokli, vai parlamentam būtu jārīkojas tik radikāli un jāatlaiž Ķekavas pagasta padome, lūdzu izteikt Varakļānu un Mārcienas pagasta pašvaldības vadītājus Jāni Bārbalu un Ināru Mālnieci.
Lai lemj tiesa
– Tas ir grūts jautājums, jo, no vienas puses, Saeimas kompetencē ir izlemt jebkuru jautājumu valstī, taču šajā gadījumā, pieņemot lēmumu, jāizvērtē iedzīvotāju vēlētas institūcijas pārkāpumu smagums. Ne vienmēr to līdz galam objektīvi var izdarīt politiķi. Var taču būt arī tā, ka pagasta padomes deputāti likumu ir it kā pārkāpuši, bet pašvaldībai varbūt tas nes labumu, – spriež Jānis Bārbals. – Ne velti arī daži Ķekavas pagasta deputāti jau izteikuši apgalvojumus, ka padomes atlaišanas gadījumā vērsīsies ar prasību tiesā. Lai tad tiesa izlemj un izvērtē pagasta padomei izvirzītās apsūdzības, to smagumu, iespējamo kaitējumu vai labumu pagasta attīstībai, kādi tad īsti ir šie pagasta padomes pieņemtie lēmumi – vai tie rada būtisku labumu vai būtiskus zaudējumus. Dzīvē mēdz būt arī tā, ka reizēm likums liedz izdarīt arī ko labu. Tā ka, domāju, Saeima rīkojās pareizi, pieņemot lēmumu valdības iesniegto likumprojektu neskatīt steidzamības kārtā.
Politiskās spēlītes
– Jo tuvāk Rīgai, jo grūtāk strādāt pašvaldībām. Acīmredzot bieži vien pagasta padomes lēmumus nosaka ne vien iedzīvotāju vēlmes, bet arī dažādu grupu un partiju intereses. Pagasta padomi ir ievēlējuši iedzīvotāji, un pirms lēmuma pieņemšanas Saeimai būtu jāizzina arī viņu viedoklis. Īpaši, ja ņem vērā, ka būvatļauju izsniegšana ir tikai viena no pašvaldības funkcijām. Līdz ar to būtu jāizvērtē, kā ir pildītas daudzas citas svarīgas funkcijas – varbūt attiecībā pret iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem viņi tās pildījuši vienkārši ideāli, – uzsver Ināra Mālniece.
– Galu galā arī pagasta padomes lēmumi tika pieņemti atklāti, tāpēc jājautā – kur ministrija bija agrāk, kāpēc nepamanīja? Spēles elements ministrijas rīcībā saskatāms arī attiecībā uz mistiskajiem 67 miljonu zaudējumiem, kuri it kā būtu jāizmaksā tiem būvju īpašniekiem, kuriem nelikumīgi ir izsniegtas būvatļaujas un būves tagad it kā būtu jānojauc. Bet parādiet kaut vienu nelikumīgi uzceltu ēku Latvijā, kas tiktu nojaukta! Turklāt tagad vēl runā, ka pēc jaunā administratora iecelšanas šīs ēkas tiks legalizētas. Ja tā notiks, ar ko tad viņa rīcība atšķirsies no Ķekavas pagasta padomes lēmumiem? Tad jau pazudīs pati pārkāpuma būtība. Tā ka, manā skatījumā, tās ir tikai tādas politiskās spēlītes.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA