Gatavodamies doties ciemos, iepriekš paskatos, kas tur sagaida. Palasu, iepazīstos – tad varu pilnvērtīgāk uzņemt svešajā vietā sastapto. Lasot par Madonas tuvāko apkārtni, atrodu virkni ezeru – Lazdonas, Bērzones, Skolas, Salas (arī Salu), Rāceņu ezers, pats Madonas ezeriņš un Plaksnis, Pils, Priecumu, Kakšu, Dēķenu.
Par daudzumu neesmu izbrīnīts, jo tā jau augstienes apvidum pieklājas. Tad skatos kartē, taču tur redzu ūdenstilpju mazāku skaitu. Kāds no nosauktajiem varbūt tik maziņš meža ezeriņš, un vajadzīga labāka karte? Ej nu atšķir, kurš dīķis, kurš applūdis karjers! Tik daudz skaidrs, ka vienādas saknes nosaukumi attiecas uz vienu dabas objektu – Salas jeb Salu, Bērzaunes jeb Bērzuons. Taču arī tad nosaukumu ir vairāk kā pašu ūdeņu.
Lasītājs var brīnīties – kam tas vajadzīgs, makšķernieki savus ezerus zina arī bez nosaukumiem, vietējie tāpat; klaidoņiem, tūristiem…?! Nereti sastopami kuriozu notikumu atstāsti, kas var nebūt uzjautrinoši, kad izsauktais glābšanas dienests neatrod vajadzīgo vietu, līdz pat romantiskas tikšanās pajukšanai… Vēsturiskā Latvijas Civillikuma pielikumā atrodas šāds veidojums – Bērzones Salas-Baznīcas ezers. Mūsdienās tādi kalambūri nav pieņemami, lai gan savu stāstu nes arī šāds.
Ne mazsvarīga ir arī vietas piederības izjūtas veidošana, ikviens apvidus uzrunā ar vietu nosaukumiem, un tie ir pirmais, kas to raksturo. Atceroties, ka ūdeņu nosaukumi zinātnē vispāratzīti par senāko toponīmu slāni/daļu, tajos var slēpties kā pilsētas, tā uzvārda mīklas atminējums. Kā gan Bērzaunes ezers var atrasties Madonas pierobežā?! Tautas teika ir precīza – atlidoja no Bērzaunes puses (tātad arī aizlaikos valdošais vējš bija no jūras, dienvidrietumiem…). Un tomēr tas ir maldinoši mūsdienās, jo 14 km attālums, turklāt vesels Lazdonas pagasts starpā.
Ezerā vai atvarā noglabāta zelta kariete, bet vietas nosaukumā – daudz kas vairāk, lielāka vērtība. Kā pils, kura ceļas augšā, tās vārdu pareizi sakot. Katrs cilvēks var būt īpašu atmiņu glabātājs, kuras būtiski papildina mūsdienu izpratni par vides un saistīto nosaukumu pārvērtībām. Katras vietas īpašā vērtība ir tās mantotā, vienreizīgā vēsture. Piemēram, kā viens toponīms izspiež citu no Latvijas kartes –
vienā pašvaldībā divu līdzīga nosaukuma ūdeņu – Baltais ezers un Baltezers – esamība rosina iespēju nomainīt ar atšķirīgāku nosaukumu – Timsmales, lai gan nepareizs nav neviens.
Paliek jautājums – kuru nosaukumu izvēlēties kā pirmo. Tādu, lai gan mūsdienu dzīvē būtu skaidrība, gan paaudžu mantojums saglabātos un tiktu lietojams pēcniekiem. Kad kāda karte šķiet nepilnīga, tas ir labojams. Arī visstingrākajos dokumentos raksta tikai cilvēki priekš cilvēka. Tādēļ, sūtot savus labojumus Valsts valodas centram vai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, varam paliekoši ietekmēt tālāko sapratni. Domāju, ka arī „Stara" lasītājiem būtu interesanti piedalīties vietvārdu mīklu minēšanā un lasīt temata turpinājumu, tāpēc, ja nodosit savu vēsti redakcijai, tad jau tā nonāks arī pie uzrādītajām iestādēm.
04.12.2019.