Vidzemes reģionālās vizītes ietvaros aizvadītajā nedēļā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits pēc viesošanās Madonā devās arī uz Cesvaini, kur apskatīja Cesvaines pili, vidusskolu un tikās ar pedagogiem, skolēniem un novada iedzīvotājiem.
Kā norādīja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, tikšanās noritējusi ļoti veiksmīgi, pārrunātas novadam aktuālas tēmas.
– Šogad Cesvaines novadā viesojušies divi Valsts prezidenti – pavasarī Raimonds Vējonis, bet tagad, novembrī, – Egils Levits, kas, manuprāt, ir unikāls notikums. Ir pacilāts noskaņojums, ka novadā viesojās prezidents, viņam bija iespēja redzēt, kā mēs dzīvojam, un uzzināt, kādas ieceres vēl ir padomā. Tāpat arī iedzīvotāji varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, – pastāstīja Vilnis Špats. – Lai gan reģionālā vizīte prezidentam bija plaša, tomēr bija brīdis apspriest aktuālas tēmas, kas skar mūsu novadu. Sarunas laikā prezidents atzinīgi novērtēja redzēto pilī, kur joprojām risinās atjaunošanas darbi, un skolā, kur tika iepazīstināts ar vēsturi, aktuālajiem notikumiem un iecerēm. Kā uzsvēra Egils Levits, skola ir liela, ērta un plaša, tā rada estētisku vidi, kas paceļ cilvēku augstākā līmenī. Pieminēja sakārtoto vidi un izteica gandarījumu, ka liels darbs tiek ieguldīts Cesvaines pils atjaunošanā, kas ir nozīmīgs objekts ne tikai cesvainiešiem, bet visai Latvijai. Pārrunājām aktuālās tēmas, bet visvairāk tika runāts par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat tika spriests par pili, runāts par dažādām niansēm un tālākiem mērķiem. Saruna izvērtās ļoti pozitīva, vienkārša, bet konstruktīva un nozīmīga.
Pēc Cesvaines pils un vidusskolas apskates prezidents ar iedzīvotājiem tikās skolas aulā, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, bet pirms tam skolēni bija sagatavojuši sirsnīgu priekšnesumu, lasot dzeju un izdejojot dejas.
Aktīvi jautājumus uzdeva skolēni, vēloties noskaidrot prezidenta izglītību, iepriekšējo darba pieredzi, ar kādām grūtībām jāsaskaras, esot prezidenta amatā.
Savukārt iedzīvotājus vairāk interesēja atbildes, kas saistītas ar un par gaidāmo reformu, īpaši – kāda ir prezidenta nostāja šajā sakarā. Egils Levits skaidroja, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot lielākas pašvaldības, lai tās būtu spējīgas kvalitatīvi veikt uzdevumus un funkcijas, kas ir nodotas pašvaldībām. Visi jautājumi ir risināmi, un par šo tēmu vēl Saeimā noteikti būs debates, bet katrā ziņā ir jāuzklausa iedzīvotāju vēlmes, intereses un domas. Pēc prezidenta teiktā, reforma ir vajadzīga un viņš to atbalsta, bet vispirms ir jāskatās detaļas, kas attiecas uz novadu robežām, skolu tīklu, medicīnu u. c.
Izskanēja jautājums par to, kas notiks ar mūzikas un mākslas skolu pēc teritoriālās reformas. Prezidents Egils Levits sniedza atbildi, sakot, ka muzikālā un mākslas izglītība ir latviešu specifika, kas ir unikāla Eiropā un pieder pie latviskās identitātes. Katrai valstij un sabiedrībai ir jācenšas domāt par savu identitāti un to uzturēt. Šīs skolas, kas iet paralēli interešu izglītībai, ir viens no daudziem veidiem, kā identitāti uzturēt. Šim izglītības virzienam noteikti jāsaglabājas arī turpmāk.
Vēl viens no jautājumiem – kā atgriezt atpakaļ tos, kas ir aizceļojuši uz citām valstīm ekonomisko apsvērumu dēļ. Egils Levits sacīja: – Krīzes laikā valsti pameta ļoti daudz iedzīvotāju. Ir cilvēki, kuri vēlētos atgriezties, bet, lai tas notiktu, ir nepieciešama īpaša politika, kas sekmētu atgriešanos. Pirms vairākiem gadiem arī Latvijā sāka domāt un runāt par diasporas politiku, kas veicinātu atgriešanos. Vērtējot situāciju, ir manāma tendence, ka cilvēki atgriežas.
Izskanēja jautājums – kāpēc jāatlaiž Saeima, un tika lūgts arī prezidenta viedoklis šajā sakarā. Uz šo jautājumu Egils Levits atbildēja, ka patlaban nav redzama alternatīva, ja Saeima tiks atlaista. Ja tiks savākts vēlamais balsu skaits, lai Saeima tiktu atlaista, nākamajās vēlēšanās kandidēs šie paši cilvēki. Kā norādīja prezidents, ir saprotama iedzīvotāju neapmierinātība ar notiekošo, ka solījumi netiek pildīti.
Savukārt kāda iedzīvotāja, uzzinot, ka prezidents ieradīsies Cesvainē, bija mērojusi ceļu no Lubānas, lai nodotu Lubānas iedzīvotāju jau iepriekš nosūtītās vēstules, un vēlējās rast atbildi, kāpēc joprojām nav saņemtas atbildes uz lubāniešu nosūtītajām vēstulēm, kas saistītas ar Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale" filiāli „Lubāna" un tās darbības pārtraukšanu. Atbildot uz jautājumu, Egils Levits norādīja, ka jautājums, kas saistīts ar VSAC „Lubāna", ir īpašs gadījums. Prezidenta kanceleja ir sazinājusies ar Labklājības ministriju un interesējusies par šo gadījumu. Diemžēl katram ir savi argumenti, bet ir jāmeklē risinājumi.
Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka šī vizīte sniedza plašu iespēju redzēt, kā dzīvo un strādā novados, kā arī caur jautājumiem uzzināt, kas iedzīvotājus satrauc, par ko viņi interesējas.
AGRA VECKALNIŅA foto
29.11.2019.