Trīs senās Grieķijas dievietes, lai iegūtu visskaistākās balvu – ābolu, Parisam apsolīja karavīra slavu (Atēna), varu (Hēra) un visskaistāko sievieti (Afrodīte). Pariss, kā jau vīrietis, izvēlējās sievieti – un skaistās Helēnas nolaupīšana izraisīja gadiem ilgo Trojas karu. Tā esot radies teiciens „strīda ābols".
Ja atceramies, ka cilvēku izdzīšanai no paradīzes iemesls bija Ievas noplūktais ābols, var šķist, ka šis auglis ir visa ļaunuma sakne (latīniski grēcīgo ābolu tā arī sauc – malus – ‘ļaunais'. Bet ābolus cilvēki iemīlējuši, iespējams, jau akmens laikmetā. XIII gs. p. m. ē. faraons Ramzess devis rīkojumu veidot ābeļu stādījumus, bet vecākās Jērikas pilsētā atrastās ābolu sēkliņu paliekas arheologi datē ar 6500. gadu p. m. ē. Ābolu dzimtene ir Centrālā un Rietumāzija, mūsdienu Kazahstānā tie auguši jau 10 000 gadu p. m. ē. Uzskata, ka mūsdienu ābolu priekšteči ir bijušas 25-47 savvaļas šķirnes, cik ābolu šķirņu pasaulē ir šobrīd, diez vai kāds mēģinās uzskaitīt. Pa tirdzniecības ceļiem tie nonāca Dienvidu un Austrumeiropā, senie grieķi un romieši selekcijas ceļā tos uzlaboja, tie kļuva gardāki, saldāki, un grieķi tos jau lietoja kā afrodīziju. Romiešu karagājieni palīdzēja āboliem iekarot Ziemeļeiropu. Eiropā tie kļuva tik populāri, ka, „ierodoties" jauniem augļiem, tos sākumā dēvēja ābolu vārdā. Tā apelsīns bija „ķīniešu ābols", citrons – „indiešu", un pat tomāts bija „zelta ābols". Šodien ābols ir ceturtais visvairāk patērētais auglis pasaulē, 2018. gadā tos saražoja 68,6 milj. tonnu. Lielākais ražotājs ir Ķīna (ap 31 milj. t), ASV ar 5 milj. t – otrs lielākais. Ābolam ir daudz labu īpašību, piemēram, lielākā daļa tā šķiedrvielu ir pektīnā – holesterīna līmeni pazeminošās šķīstošās šķiedrās, kas palīdz kontrolēt apetīti un enerģijas līmeni un var atturēt no pārēšanās nākamajā ēdienreizē. Apmēram ceturto daļu no ābola tilpuma aizņem gaiss, tāpēc augļi negrimst ūdenī. Runājot par rekordiem, pasaulē dārgākie 1974. gadā Japānā selekcionētie ‘Sekai-ichi' šķirnes āboli ar līdz 46 cm diametru un līdz 900 g masu gabalā maksā 21 dolāru. Toties pasaulē vecākajai ābelei ir jau 372 gadi – to 1647. gadā iestādīja Manhetenā (Ņujorkā, ASV). Zīmīgi, ka arī Ņujorkas iesauka ir „BigApple" – „Lielais ābols", laikam gan no divdesmito gadu džeza mūziķu parunas: „Veiksmes kokā ir daudz ābolu, bet, ja tev izdevies iekarot Ņujorku – esi ieguvis lielāko no tiem!" Un vēl viens veiksmes stāsts saistīts ar ābola simbolu: 1976. gada 1. aprīlī trīs jauni cilvēki – Stefans Vozņaks, Bils Fernandess un Stīvs Džobss – nodibināja firmiņu „AppleComputer", logotipam izvēlējās iekostu „Makintoša" šķirnes ābolu un garāžā sāka konstruēt datorus. Ar inovatīviem produktiem šī firma mērķtiecīgi iekaroja pasauli un 2012. gadā kļuva par visu laiku vērtīgāko uzņēmumu cilvēces vēsturē.
29.11.2019.