Par iedzīvotāju drošību lielu rūpi tur Kriminālpolicijas nodaļu vadītāji
un inspektori. Ik gadu tiek apkopots gada laikā paveiktais, analizēta
iecirkņu darbība, sasniegtie rezultāti un nosprausti jauni mērķi.
Kā
šogad vērtējama Kriminālpolicijas darbība Vidzemes reģionā, kura
pārvaldāmajā teritorijā ir arī Madonas policijas iecirknis, stāsta
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks IMANTS
MITROŠENKO.
– Kā kopumā ir vērtējams šis gads Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē?
– Vērtējot Vidzemes reģiona pārvaldes darbu valsts mērogā, reģionā ir vismazāk reģistrēto izsaukumu diennaktī, mazāk reģistrēto noziedzīgo nodarījumu. Sabiedrība kopumā kļūst drošāka, saprotošāka, aktīvāk komunicē ar Valsts policiju.
Šogad kopumā deviņos mēnešos ir uzsākti 2684 kriminālprocesi par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, Madonas policijas iecirknī – 381. Uzsākto kriminālprocesu skaits ir audzis par 60, bet, atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, šīs izmaiņas nav būtiski jūtamas.
Par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu šā gada deviņos mēnešos Vidzemes reģionā ir aizturētas 473 personas. Pārsvarā tās ir personas, kas jau iepriekš ir nonākušas policijas redzeslokā, bijušas iepriekš sodītas.
Vērtējot situāciju valstī, nedaudz, bet ar katru gadu noziedzīgi nodarījumi samazinās. Ir liela daļa arī latentās noziedzības, par kuru iedzīvotāji baidās ziņot, līdz ar to policija nesaņem informāciju par pastrādāto noziegumu. Uzsveru, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu baidīties, bet ziņot par notiekošo.
Savukārt Madonas iecirknis ir bijis viens no labākajiem iecirkņiem reģionā, sasniedzot labus un veiksmīgus rezultātus.
– Kādas ir galvenās tendences kriminālprocesu uzsākšanai?
– Krimināllikums paredz sodu par kriminālpārkāpumu – mazāk smagu, smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Sevišķi smagi noziegumi kopumā reģionā bijuši 76, bet Madonas iecirknī – septiņi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, skaits ir samazinājies par diviem šādiem gadījumiem. Par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu ir uzsākti 773 kriminālprocesi, no tiem Madonas iecirknī 238. Pagājušā gada statistika rāda, ka 2018. gadā bijis mazāk uzsākto kriminālprocesu, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka noziedzība aug. Tie ir saistīti ar sīkajām zādzībām no tirdzniecības vietām, privātīpašumiem. Pēdējā laikā ir novērojama tendence zagt arī transportlīdzekļus. 2019. gadā bijuši trīs gadījumi, kad ir nozagtas luksusa klases automašīnas. Bieži gadās, ka iedzīvotāji paši rīkojas bezatbildīgi, atstājot dokumentus un atslēgas automašīnā, viegli pieejamās vietās, kas mudina likumpārkāpējus izdarīt noziegumu. Neviens no šiem gadījumiem nav reģistrēts Madonas iecirknī. Savukārt citu automašīnu zādzības ir saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas ir izraisīti dzērumā. Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, nereti gadās, ka šīs automašīnas tiek pieteiktas kā zagtas.
Šogad deviņos mēnešos Madonas iecirknī no 198 gadījumiem kriminālvajāšanai ir nodotas 150 lietas. Līdz ar to varu teikt, ka Madonas iecirknis šajā gadā ir strādājis veiksmīgi, ar ievērojamiem rezultātiem.
– Aizvadītajā gadā Madonas iecirknī plašu rezonansi guva lieta par marihuānas audzētavas atklāšanu. Kāda ir situācija šogad narkotiku apkarošanas lietā?
– Madonas iecirknis daudz darba ieguldīja, lai aizvadītajā gadā atklātu marihuānas audzētavu Lubānas pusē. Madonas iecirknis ir viens no labākajiem un aktīvākajiem, kas risina narkotiku problēmu un kontrolē situāciju apkalpojamajā teritorijā.
Šis gads ir bijis salīdzinoši mierīgs, bet panākumi ir, un tiek strādāts, lai sasniegtu augstus rezultātus.
– Viena no policijas prioritātēm ir jautājums par akcīzes precēm.
– Tabakas izstrādājumi, degviela, alkohols jeb akcīzes preces ir prioritāte, kas noteikta valstiskā līmenī. Akcizētā prece pārsvarā nonāk tranzīta ceļā uz galvaspilsētu vai no tās. Alkohols pārsvarā ir vietējā ražojuma – brāga un kandža. Kontrabandā vairāk tiek ievesti tabakas izstrādājumi. Madonas iecirknī šogad ir konfiscētas 121 000 cigarešu. Rādītājs nav slikts. Savukārt alkohola – 302 litri. Madonā un apkārt esošajos novados diemžēl ir izteikta alkohola ražošana un tirgošana. Līdz ar to iecirkņa policisti šajā jomā strādā aktīvi. Pavisam par akcizēto preču nelikumīgu apriti ir aizturētas trīs personas, un ir konfiscēti četri transportlīdzekļi, divi no tiem – Madonas iecirknī.
– Šogad Madonas novadu un valsti pāršalca ziņa par dubultslepkavību Zosu purvā. Vai šī lieta ir atrisināta?
– Lai gan aizdomās turamais, kā zināms, izdarīja pašnāvību, izmeklēšana joprojām turpinās. Izmeklētājs nav mani pilnvarojis par šo situāciju sniegt plašākus komentārus. Tiklīdz lieta tiks slēgta, sabiedrība saņems plašāku informāciju.
Vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka visas reģionā iepriekš notikušās slepkavības, izņemot tās, kas ir sadzīviska rakstura, vai miesas bojājumus, kas nodarīti, izmantojot šaujamieroci, ir veikuši mednieki, ieroču īpašnieki. Ierocis nav domāts, lai to vērstu pret citu personu vai kārtotu rēķinus, kā arī izmantotu, esot alkohola reibumā. Tas ir sevišķi smags noziegums. Tā ir traģēdija ne tikai bojāgājušo tuviniekiem, bet arī vainīgā ģimenei.
– Skaļa lieta šovasar saistīta arī ar Madonas policijas iecirkni, kad 19. jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica neatliekamās procesuālās darbības.
– Attiecīgi viena no tiesībsargājošajām iestādēm veica izmeklēšanu. Saņemot iesniegumu, KNAB nevarēja nereaģēt. Izmeklēšana norit, jāgaida rezultāti.
Mans personīgais viedoklis – Madonas iecirkņa vadība nav vainīga viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos.
– Kā sabiedrība iesaistās policijas darbā?
– Mēs ņemam vērā līdzcilvēku sniegto informāciju, tā ir sabiedrības līdzdalība. Jāsaka, ka gadu no gada situācija uzlabojas un iedzīvotāji aktīvāk ziņo par dažādām situācijām. Aktīvi iesaistās, ziņojot tieši par dzērājšoferiem.
Policijas darbs nav vien ķert noziedzniekus un viņus sodīt. Būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ka ne jau tikai sodīšana ir svarīga, bet arī sekas, kas rodas pēc tam. Diemžēl ir daudz negadījumu, kur ir neatgriezeniskas sekas – cilvēki iet bojā, tiek savainoti.
– Izvērtējot aizvadīto gadu valsts policijas darbu reģionā, kam būtu jāpievērš lielāka vērība, kādi mērķi tiek izvirzīti, lai sasniegtu augstākus rezultātus?
– Viens no nākotnes izaicinājumiem, kas policijai būtu jāapgūst, ir sociālā vide. Lai gan ikdienā tur norit komunikācija, policijas darbinieki nesaņem nepieciešamo informāciju. Pastāv dažādi ierobežojumi, kur policija nevar iejaukties personas privātajā dzīvē. Sociālo vidi, mobilo saziņu policija kontrolēt nevar.
Tāpat Valsts policijā ir daudz iekšēju problēmu, kas būtu jārisina steidzamā kārtā. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas vēl strādā padomju sistēmas ietekmē, ar līdzīgām darba metodēm un sistēmas struktūru. Policijas darbam jābūt vērstam uz sabiedrību, sadarbību ar sabiedrību, savstarpēju atbalsta sniegšanu. Ir jāskaidro sabiedrībai par sekām, kas rodas, izdarot noziegumu, par kopīgi darāmo, lai noziegumi nenotiktu.
Policijai gan jākļūst mobilākai un izglītotākai, gan jāmaina attieksme pret iedzīvotājiem un savu darbu. Neslēpšu, ka arī policijā ir cilvēki, kuri ne sevišķi godprātīgi pilda savus dienesta pienākumus un mēdz izdarīt pārkāpumus.
Tāpat ir daudz vakantu amata vietu, kas ikdienā rada zināmas problēmas, piemēram, darbiniekiem strādājot virsstundas. Ja štati būtu pilnīgi nokomplektēti, varētu vēl augstākā līmenī nodrošināt policijas redzamību un cilvēkiem drošības izjūtu. Šobrīd šis uzdevums ir izvirzīts un vērsts trīs virzienos: nodrošināt reaģēšanu uz jebkāda veida informāciju; izmeklēšana un prevencija; pieejami sabiedrībai.
AGRA VECKALNIŅA foto
27.11.2019.