Pašlaik īpaši jaunās un vidējās paaudzes cilvēku ikdiena nav iedomājama bez interneta lietošanas. To aktīvi izmanto arī seniori. Diemžēl internetā sarosās arī negodprātīgas personas, kas, izmantojot cilvēku nezināšanu, lētticību, uzticēšanos, veido krāpniecības shēmas.
Internetā ir izplatīti daudzi krāpniecības veidi, kā vienu no raksturīgākajiem Valsts policijā min preces pirkšanu un pārdošanu.
Lielākās naudas summas tiek pārskaitītas par tehnikas iegādi, visbiežāk – traktoru pirkšanas gadījumi. Shēma ir vienkārša: internetā tiek ievietots viltus sludinājums. Sazvanot pārdevēju, viņš apliecina, ka tehnika ir pieejama, bez defektiem. Tiek norunāta tikšanās, bet pēc tam pārdevējs kādu iemeslu dēļ nevar satikties, pārdevējam tiek teikts, ka norēķināties var tikai ar pārskaitījumu. Šādi cilvēki kļūst par apkrāptajiem, jo nauda tiek pārskaitīta, bet preces nav. Lai nenokļūtu šādās situācijās, Valsts policija aicina potenciālos pircējus nekādā gadījumā neveikt priekšapmaksu. Ja tehnika ir nepieciešama, vislabāk ir doties to aplūkot, noskaidrot, vai nav defektu un vai redzētais apmierina. Šādi krāpniecības veidi ir izplatīti arī sociālajos tīklos, kur ir iespējams pirkt un pārdot apģērbu, apavus, telefonus un citas sadzīves preces.
Tāpat iedzīvotāji internetā tiek aicināti iesaistīties dažādās finanšu shēmās, piramīdās, biržās ar nolūku ātri un viegli iegūt papildu ienākumus. Policijas prakse rāda, ka cilvēks, kurš šādās shēmās iesaistās, vienmēr ir zaudētājs. Princips krāpšanai ir viens – vispirms jāieskaita kāda konkrēta naudas summa, pēc tam tiek prasīts arvien vairāk un vairāk. Nemaksājot krāpniekam, cilvēks nevar no šīs shēmas tikt ārā. Visbiežāk cilvēki tiek krāpti, saņemot telefona zvanus, kuru laikā uzbāzīgi tiek stāstīts par šiem papildu līdzekļu gūšanas veidiem.
Pēdējā laikā izplatīti ir gadījumi, kad krāpnieki darbojas arī ārvalstīs. Tiek nosūtīts žēlabains e-pasts, vēstules sociālajos tīklos. Visbiežāk teksts ir saistīts ar bijušajiem, pensionētiem karavīriem. Tiek rakstīts, ka esot liela nauda, kuru vēlētos ieguldīt kādā īpašumā Latvijā, patīkot mūsu valsts, un lūdz palīdzību, lai varētu braukt dzīvot Latvijā, sakārtot dažādas formalitātes. Diemžēl sabiedrībā ir arī lētticīgi cilvēki, kas veic pārskaitījumus šiem cilvēkiem. Pārsvarā šie noziegumi ir saistīti ar personas datu, tostarp konta numuru, izkrāpšanu.
Kā norāda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbinieki, nekādā gadījumā nevajag iesaistīties apšaubāmos, nepārbaudāmos darījumos, nedrīkst dalīties ar personīgo informāciju, saviem datiem. Šādi gadījumi ir sarežģīti izmeklējami. Ja ir iespējams konstatēt IP adresi, tā noteikti atradīsies ārzemēs un būs tikai starpniekserveris. Kibernoziedzība Latvijā ir sākuma stadijā, bet nākotnē tā varētu būt milzīga problēma. Ļaundari izmanto dažādas reklāmas, spamus, kas iznirst uz ekrāna, lasot, piemēram, ziņas un uzklikšķinot uz šīs reklāmas, tiek iegūta iespēja sazināties ar šo cilvēku. Šādā veidā iespējams arī inficēt datoru ar ļaunatūru. Apzinoties, ka ir apkrāpts, cilvēks bieži vien neziņo policijai. Pēdējo gadu prioritāte Valsts policijā ir kibernoziegumu izmeklēšana. Tiek veiktas preventīvas darbības, lai informētu sabiedrību par šiem noziegumiem, kā nekļūt par apkrāpto un kā rīkoties, ja cilvēks tomēr tiek apkrāpts.
Diemžēl statistika liecina, ka daudzi vieglprātīgi izturas pret saviem datiem, sniedzot informāciju dažādām anketām, atlaižu kartēm un kompānijām. Nereti serveri tiek uzlauzti, un informācija nonāk trešās personas rīcībā. Tāpat mēdz izmantot nejaušības principu saziņai ar iedzīvotājiem.
Viena no ieteicamajām rīcībām ir neatbildēt uz telefona zvaniem no numuriem, kas nav zināmi. Nekādā gadījumā nevajag uz tiem atzvanīt. Tāpat policija neiesaka atvērt e-pasta vēstules no nepazīstamām personām. Ik pa laikam iedzīvotāji saņem zvanus ar ārvalstu kodiem, pēdējā laikā īpaši no Āfrikas valstīm. Lielākoties krāpniecības upuri ir cilvēki, kuri vēlas ātri un viegli nopelnīt, lēti nopirkt preci. Tāpat cieš seniori, jo bieži vien pašiem negribot uzķeras uz krāpniecību. Par katru šādu gadījumu būtu jāinformē policija. Sabiedrībā plašāk jārunā par krāpšanas situācijām un vēlamo rīcību, lai nekļūtu par apkrāpto.
27.11.2019.