Ik pa brīdim politiķu dienaskārtībā nokļūst iecere ļaut no 16 gadu vecuma vēlēt pašvaldības. Par to daudz jau ir diskutēts gan pirms 2013. gada, gan iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā. Nupat 4. novembrī arī Saeimas Baltiešu zālē notika darba seminārs „Balsstiesības no 16", kurā tika diskutēts par iespēju vietējo pašvaldību vēlēšanās balsstiesības piešķirt jauniešiem no 16 gadu vecuma. Viedokli, kā vērtē šādu iniciatīvu, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču un Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti.
Atbalstāms priekšlikums
– Šim priekšlikumam es saku „jā". Mūsdienās jaunietis savos 16 gados ir pietiekami attīstīts, ar pietiekamu zināšanu bāzi, lai lemtu patstāvīgi. To esmu izjutis, runājot gan ar ģimnāzistiem, gan dažāda vecuma skolēniem. Ar jauniešu domāšanu viss ir okey, tāpēc – kādēļ gan viņiem šādas balsstiesības nepiešķirt? Tas dotu lielāku līdzdalību vēlēšanās no kopējā sabiedrības skaita, arī liktu jauniešiem padomāt par to, kādā pašvaldībā un valstī viņi dzīvo, kādi procesi notiek un kāpēc tie notiek, – uzsver Agris Lungevičs. – 16 gadu ir pietiekami apzinīgs vecums, lai pieņemtu patstāvīgus lēmumus.
Vēl jo vairāk, ja runa ir par balsstiesībām pašvaldību vēlēšanās. Balsojums pašvaldību vēlēšanās valstiski nav tik nozīmīgs, kā tas ir Saeimas vēlēšanās. Tā ka droši vien pašvaldību vēlēšanas būtu tās, ar ko varētu sākt. Par to esmu domājis, un uzskatu, ka tas ir atbalstāms priekšlikums. Katrā ziņā piešķirt balsstiesības šajā vecumā ir labāk nekā sešpadsmitgadīgajiem ļaut medīt ar šaujamieroci.
Riski nav tik lieli
– Agri vai vēlu jaunajiem politikā ir jāienāk, un viņiem jādod iespēja arī vēlēt ātrāk, nevis tikai no 18 gadu vecuma, kā tas ir tagad. Domāju, ka mums ir daudz gudru jauniešu, kuri politiskajiem procesiem, tam, kas notiek valstī un viņu dzīvesvietā, seko ne tikai no 16 gadu vecuma, bet jau daudz ātrāk, – atzīmē Rihards Saulītis. – Tā jau ir cita paaudze, kura domā citādāk, labāk orientējas daudzās jomās, ir zinošāki un gudrāki. Protams, arī skolās būtu jāpievērš liela uzmanība jauniešu izpratnes veidošanai par vēlēšanu jēgu, valsts pārvaldes sistēmu un viņu lomu tajā. Iespējams, vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšana palielinātu jauniešu interesi par politiku, pieaugtu arī vēlētāju aktivitāte. Katrā ziņā, piešķirot balsstiesības jauniešiem šādā vecumā, nekāds ļaunums netiktu nodarīts, tie riski nav tik lieli, drīzāk ieguvumu varētu būt vairāk.
15.11.2019.