Oktobra sākumā Islandē norisinājās starptautiskais latviešu diasporu
teātra festivāls „Laipa", kas notiek jau vairākus gadus dažādās pasaules
vietās. Šogad Islandē –
Reikjavīkā, bet nākamgad tas norisināsies Minsterē – Vācijā.
Artūrs Grandāns Islandē viesojās jau otro reizi un šoreiz bija devies, lai parūpētos par muzikālo pavadījumu festivālā.
– Gadu gaitā festivāla dalībnieku skaits ir audzis. Sākotnēji esot piedalījušies trīs teātru kolektīvi, tajā skaitā kolektīvs no Birzgales (Latvija), bet šajā festivālā jau bija vienpadsmit kolektīvi no dažādām pasaules valstīm, kurās izveidojušās aktīvas latviešu diasporas. Šogad festivālā piedalījās teātra kolektīvi gan no Sanfrancisko (ASV) un Jorkšīras, Brekfordas, Birmingemas (Anglija), gan Minsteres (Vācija), Oslo un Bergenas (Norvēģija), Briseles (Beļģija), Stokholmas (Zviedrija), Dānijas, Birzgales un arī pašu mājinieku – Reikjavīkas latviešu – teātra kolektīvs. Festivāls ilga divas dienas, uzvedumus vērtēja gan kolektīvu pārstāvji, gan teātra kritiķis un laikraksta „Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Festivāla noslēgumā tika pasniegtas balvas labākajiem aktieriem un kolektīviem. Katrs kolektīvs saņēma īpašu piemiņas suvenīru – „Ziemeļblāzmu", kuru īpaši šim festivālam bija veidojusi māksliniece, mūsu novadniece no Liezēres Inita Ēmane, bet mēs ar kolēģi, saksofonistu Māri Dreiškinu bijām atbildīgi par muzikālo noformējumu festivāla atklāšanas pasākumā, starpbrīžos starp izrādēm, festivāla noslēgumā un saviesīgajā daļā, kurā netrūka ne dziesmu, ne deju un jautru atrakciju, – pastāstīja Artūrs Grandāns.
Zinot, ka festivāls ilgs divas dienas, bet būs brīvais laiks, tas tika izmantots, iepazīstot Islandes dabu un tradīcijas, apskatot vietas, kas raksturīgas tikai šai valstij.
Laika starpība Latvijai ar Islandi ir trīs stundas, kas ir ļoti jūtams, vismaz pirmajā laikā.
– Tāpat ļoti interesantas ir polārās dienas. Oktobrī, viesojoties Islandē, bija izteikta diena un nakts, bet pirms diviem gadiem, kad uz turieni biju devies Jāņu laikā, bija polārā diena, kas nozīmē, ka arī naktis bija gaišas, apmēram kā pašlaik pie mums dienā. Jāatzīst, ka nepieciešams laiks, lai adaptētos, bet tas notiek ātri. Nedēļu nodzīvoju Islandē un biju pieradis pie tā, ka arī naktis ir tik ļoti gaišas; atgriežoties Latvijā, nāca panikas lēkmes, tiklīdz tuvojās tumsa, – atzina Artūrs Grandāns.
Islande ir ļoti savdabīga valsts ar raksturīgo dabu, ainavām un tradīcijām. Tūristus tā pievilina ar karstajiem avotiem, geizeriem, tirkīzzilajiem ūdeņiem un vulkāniem.
– Islandē ļoti jūtamas skandināviskās saknes, īpaši valodā, kas manā skatījumā ir ļoti sarežģīta, īpaši izruna. Tāpat varu teikt, ka tā ir dārga valsts. Kā zināms, Islande ir seismiska, vulkāniska zeme. Ik dienu tur notiek ap simt lielāku vai mazāku pazemes grūdienu. Katram mājās ir soma ar pirmās nepieciešamības lietām, kas vajadzīgas, ja iestājas X stunda. Šajā zemē viss ir iespējams, jo zeme vibrē, tek karstas upes, no zemes nāk tvaiki. Piemēram, mitekļi Islandē ir dārgi, jo tiek domāts, lai tie būtu droši pret zemestrīcēm, grūdieniem, vibrācijām. Mājas nav augstākas par trim stāviem, lai gan pēdējā laikā šur tur parādās ēkas ar četriem un pat pieciem stāviem. Pamati tiek būvēti apmēram tikpat augsti, cik pati ēka. Ļoti tiek domāts par drošību, – redzēto atklāja Artūrs Grandāns.
Interesanti, ka Islandē ir vieta, kur, nostājoties ar vienu kāju, cilvēks ir Eiropā, bet ar otru – Ziemeļamerikā. Šis lūzuma punkts katru gadu paplašinās par četriem centimetriem, kas norāda, ka zeme nepārtraukti kustas.
Artūram Grandānam ir izdevies ceļot un iepazīt dažādas valstis, bet viņš ir pārliecināts, ka Islande ir vissavdabīgākā no visām redzētajām.
(Turpinājums sekos)
15.11.2019.