Latvijas Mākslas akadēmija – Gaismas pils, no kuras nākuši teju visi latviešu mākslas profesionāļi (tai skaitā mūsu pusē dzīvojošie un strādājošie) – šogad svin savu simtgadi un to atzīmē ar virkni pasākumu. Viens no tiem ir unikāla formāta ekspozīcija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls", ko var skatīt vēl tikai līdz nākamās nedēļas beigām.
Izstādes koncepcijas izejas punkts ir cita akadēmija – Antīkajā Grieķijā pastāvošā Platona akadēmija, kas bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme tajā bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem.
Iedvesmojoties no šī piemēra, izstādē pārnests Latvijas Mākslas akadēmijas vietas, atmosfēras un laika gars. Lai akcentētu radošās telpas un mākslas objektu mijiedarbi, „Arsenālā" izveidota īpaša arhitektūra. Ažūrā struktūra un dārza atmosfēra zāles otrajā stāvā noskaņo sarunām un diskusijām. Izstādes norises laikā te tiek noturētas lekcijas akadēmijas studentiem, bet dienas otrajā pusē norisinās sarunu darbnīcas un diskusiju vakari apmeklētājiem.
Laikā, kad mūsu sabiedrība viļņojas – pie Saeimas protesta akcijā par valdības solījumu nepildīšanu un mediķu algu paaugstināšanu iziet medicīnas darbinieki, „tautas sapulces" dalībnieki no Latvijas reģioniem pie Saeimas savukārt pauž neapmierinātību ar iecerēto administratīvi teritoriālo reformu un tās autoru neieklausīšanos tautas balsī, māksla un diskusija šķiet elitāra nodarbe. Lai gan vienlaikus – kā līdzsvara devējs dvēseles dzīves saglabāšanai. Un patiesībā māksla itin bieži apliecina absolūti tiešu saikni ar procesiem sabiedrības kopainā.
Te prātā nāk atgādne par impresionistu Pjēru Ogistu Renuāru. Agnese Irbe žurnālā „Rīgas Laiks" nesen aizdomājās, ka franču māksliniekā Renuārā mēs, skatītāji, mīlam arī laiku, kad tika svinēta dzīve. Laiku, kurā viņš gleznoja Parīzes kafejnīcas, piknikus ar laivu izbraucieniem un burvīgi skaistos bērnus. Renuāra darbos spoguļojas gandrīz simt gadu garais miera un optimisma posms starp Napoleona Bonaparta sakāvi un Pirmo pasaules karu. Laiks, kurā šiem priecīgajiem cilvēkiem vienīgās īstās raizes izraisīja nelaimīga mīlestība. Vēl vajadzēja uzmanīties no absinta un veneriskajām slimībām. Un lai bērni būtu paklausīgi.
Tieši tik vienkārši.
08.11.2019.