Kampaņas „Nededzini savu zemi!" atklāšanas preses konferencē tika uzsvērts, ka pērnās zāles dedzināšana ne vien rada materiālus zaudējumus un ir bīstama cilvēku veselībai un dzīvībai, bet arī nodara nelabojamu ļaunumu apkārtējai videi, samazinot bioloģisko daudzveidību un piesārņojot gaisu.
Galvenais masveida kūlas degšanas iemesls ir nesakoptas teritorijas, tāpēc trīs ministri – iekšlietu (Mareks Segliņš), zemkopības (Mārtiņš Roze) un vides (Raimonds Vējonis) – ir parakstījuši aicinājumu Latvijas pašvaldību vadītājiem rūpēties par pašvaldību zemju sakopšanu un zāles nopļaušanu rudenī, kā arī sniegt atbalstu tiem iedzīvotājiem, kas pašu spēkiem to nevar izdarīt.
Ministri bija vienisprātis, ka kontrolēta kūlas dedzināšana, kas dažkārt tiek minēta kā viens no veidiem kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanai, var būt izmantojama tikai atsevišķu biotopu aizsardzībai. – Kontrolēta kūlas dedzināšana nevar būt apsaimniekošanas metode, – norādīja vides ministrs Raimonds Vējonis, uzsverot, ka pērnās zāles ugunsgrēki nodara ļaunumu apkārtējai videi ne vien tāpēc, ka iet bojā dzīvas būtnes un augi, bet arī tāpēc, ka, degot kūlai, veidojas kaitīgi izmeši, kas nokļūst gaisā.
– Zemkopības ministrija, tāpat kā Iekšlietu un Vides ministrija, neatbalstīs slinku saimniekošanu, – sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, atgādinot, ka īpašniekiem, kuru teritorijās konstatēta kūlas degšana, par 10% samazina Eiropas Savienības atbalsta maksājumus. – Veiksmīgi sadarbojoties Lauku atbalsta dienestam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, pērn 334 saimniekiem, kuru īpašumos degusi kūla, samazināti atbalsta maksājumi 45 tūkstošu latu apmērā. Savukārt rūpīgiem saimniekiem ir iespējams saņemt gan valsts, gan Eiropas finanšu palīdzību zemju apsaimniekošanai, – uzsvēra zemkopības ministrs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.04.2008.
Autore: ASTRA ZAGORSKA