– No administrēšanas, pārredzamības un saimnieciskuma viedokļa Latvijas 119 pašvaldības noteikti strādā efektīvāk, – aicināts uz sarunu par administratīvi teritoriālo reformu, pēc kuras Latvijā, iespējams, paliks vien 39 pašvaldības, atzīst Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs. – Nojaucot mazās pašvaldību struktūras, Latvija zaudēs. Vienojošais faktors, kas mūsu valsts pašvaldību pārstāvjos šobrīd jūtams, ir iebildums pret administratīvi teritoriālo reformu – deviņi no desmit pašvaldību vadītājiem nesaskata tai jēgu.
– Administratīvi teritoriālā reforma Varakļānu novadam ir smaga tēma, – turpina novada domes priekšsēdētājs. – Valdība skaidri pateikusi, ka finanses ārpus attīstības centriem piešķirtas netiks, un tas jau ir biedējoši. Cilvēki Latvijā dzīvo visur, un viņiem jādzīvo pilnvērtīgi. Gan pēc Satversmes, gan valsts un pašvaldību attīstības plāna visās teritorijās ir jānodrošina līdzvērtīgs pakalpojumu klāsts un līdzvērtīgs dzīves līmenis. Ja finansējums tiek samazināts vai netiek piešķirts vispār, perspektīvas lauku reģioniem nav. Protams, veidojot jaunus novadus vai tos apvienojot, nekas nebeigsies vienā dienā. Strādāsim un darīsim – viss būs atkarīgs no cilvēkiem uz vietas. Tomēr ļoti negatīvā attieksme no Ministru kabineta puses lauku reģionu pārstāvjus šokē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš beidzamajā sanāksmē Pašvaldību savienībā izteica salīdzinājumu, ka līdz šim valsts politika nav bijusi pareiza, jo sviests (finanšu līdzekļi) tika izsmērēts pa visu maizi visiem vienādi; tagad ir mērķis sviestu salikt tikai atsevišķās vietās – nākamajos novadu centros.
Šobrīd neviens nav atzinis, ka novadi, kas atrodas tālāk no Rīgas, izdzīvo ar daudz mazāku finansējumu. Dalījums „lielie" un „mazie" novadi ir nekorekts. To, ka ir bagātākas un ne tik bagātas pašvaldības – tas gan, jo finansēšanas sistēma to veicina. Neskaitot pedagogu algas mēs, piemēram, izdzīvojam ar 650 eiro uz iedzīvotāju, aptverot un apkopjot daudz lielāku teritoriju nekā blīvi apdzīvotā Pierīga, kur ir ap 1000 eiro uz iedzīvotāju. Varakļānu novada pašvaldībai ar divām trešdaļām no šīs nosauktās summas jāveic tie paši uzdevumi, kas Pierīgas pašvaldībām. Uzskatu, ka valstī tomēr jāattīstās vienmērīgi un jādabū cilvēki arī tur, kur viņu šobrīd nav. Citas Eiropas valstis investē papildu līdzekļus, lai iedzīvotājiem radītu vēlmi dzīvot, veidot biznesu ārpus lielajām pilsētām, tā apdzīvojot ikvienu savas valsts teritoriju.
– Pieļaujot, ka administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota, vai jūs tādā gadījumā skatītos uz Madonas novada pusi?
– Sadarbība ar bijušo Madonas rajonu mums veidojās vēl pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, un tā turpinās joprojām. Ir komisijas, kurās strādājam kopā arī tagad, un viennozīmīgi redzu, ka Varakļānu novada teritorijai labāka attīstība valsts funkciju nodrošināšanai būs kopā ar Madonas novada pašvaldību.
– Izskan atgādinājums, ka vēsturiski Varakļānu novads bijis saistīts ar Latgali.
– Vēsturiski Latgale ir bijusi pat līdz Koknesei. Tie, kas plašsaziņas līdzekļos paceļ balsi par Varakļānu pievienošanu Rēzeknei vai Viļāniem, paši dzīvo ārpus mūsu novada – Salaspilī, Dekšārēs, citur. Jebkurā gadījumā tas ir populistisks spriedums, kas nav saistīts ar ekonomisko pamatojumu. Jāapzinās arī tas, ka Varakļānu novadā 92 procenti iedzīvotāju ir latvieši, kad Viļānos un Rēzeknē latviešu vidēji ir tikai 50 procentu. Gan sportā, kultūrā, gan izglītībā – visās nozarēs – jau ilgstoši sadarbojamies ar Madonas novadu. Uzskatu, ka attīstības centram svarīgi būt uz Rīgas pusi – tad, braucot un kārtojot lietas, tālākā secība ir pa ceļam. Tas, ka asfalta segums ir labāks un ceļš nedaudz īsāks līdz Rēzeknei, ka tur ir koncertzāle „Gors", netraucē mums uz Rēzekni doties.
– Minējāt, ka deviņi no nosacīti desmit pašvaldību vadītājiem šobrīd ir pret administratīvi teritoriālo reformu. Tomēr reforma pakausī elš un, šķiet, nekur no tās sprukt nevarēs.
– Es tomēr vēl ticu veselajam saprātam, un lēmumu pieņems deputāti, to noteiks Saeima. Mums tiešu lobiju Saeimā nav, jo neesmu nevienā politiskajā partijā. Līdz šim ar to varēju sadzīvot un strādāt, jo, neraugoties uz to, ka pašvaldību vadītājs ir daļēji politisks amats, darbs pašvaldībā pamatā notiek uz vietas. Pašvaldību sistēmā strādāju divpadsmito gadu. Kad 2007. gadā atnācu uz domi, varēju manīt politisko gaisotni: ja kādai no mūsu iecerēm tika piešķirti līdzekļi, zvanīja no trim partijām un lielījās, ka tās šo naudu esot izcīnījušas. Pēc tam astoņus nākamos gadus šādas politiskas spēles nebija. Rakstījām projektus un, ja tie bija kvalitatīvi, saņēmām apstiprinājumu. Pēdējos gadus priekšplānā atkal izvirzās politika. Darbojoties uz vietas un domājot saimnieciski, tas nav vajadzīgs, nav racionāli. Tā kā esmu ideālists, skaidri zinu – ja kādā partijā stātos, vēlētos, lai tās programmu varu pildīt un aizstāvēt. Šobrīd šādu partiju neredzu, līdz šim politisko partiju darītais ar manu sirdsapziņu kopā neiet.
– Saka, ka novadu apvienošana dos iespēju vairāk piesaistīt projektu naudu.
– Novada laikā (kopš 2008. gada) kopumā Varakļānu novadā projektos no Eiropas Savienības apgūti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Pašvaldības projektos ieguldīts vairāk nekā 5 miljoni eiro. Esam veikuši dažādus darbus: siltinājuši ēkas, veikta objektu būvniecība uzņēmējdarbības sakārtošanai. 2018. gadā Varakļānu novadā realizēti trīs uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projekti (valstī kopumā – tikai 74), tai skaitā 2 km ceļa pārbūve pie Murmastienes, 2 km ceļa pārbūve Varakļānu pagasta Kokaros un gandrīz 2 km ceļa sakārtošana Varakļānu pilsētā. Pašvaldības līdzfinansējums vidēji projektos bijis 31 procents.
Mūsu nākamās vajadzības? Būvprojekta ietvaros kilometra garumā cauri Varakļānu pilsētai jau izstrādāta siltumtrases izbūve, tāpat ielas sakārtošana – apgaismojuma, lietusūdeņu noteces, gājēju pārejas nodrošināšana, kas izmaksās apmēram 600 tūkstošu eiro. Otra svarīga lieta, ko, iespējams, veiksim par saviem līdzekļiem, ir Stirnienes pansionāta otrā stāva izbūve.
Šobrīd Varakļānu novadam kredītportfelis ir 4,5 procenti. Pēc valsts noteiktās likumdošanas kredītu ņemt mums ir neierobežotas iespējas. Kredītu pašvaldība paņem, to iztērē investīciju projekta realizēšanai un, kad finansējums no Eiropas ir saņemts, atgriež atpakaļ. Laikā, kad valsts atļauj aizņemties līdz pat 20 procentiem, neviens projekts, lai to īstenotu, mums nešķiet par grūtu. Te drīzāk jārunā par lielajām pilsētu pašvaldībām, kurām izņemts lielāks kredītportfelis, un, apvienojot pašvaldības, kredītportfelis palielināsies arī tiem, kam tas ir niecīgs. Līdzekļi netiks ieguldīti attālākajās teritorijās, bet centros, kuri kredītus vairs nespēs paņemt.
– Aizdevumus pašvaldības šobrīd taču nemaz saņemt nevar.
– Saskaņojot valsts budžetu 2019. gadam, Ministru kabinets pirms gada nāca ar priekšlikumu, ka kredītu pašvaldības varēs ņemt tad, ja 25 procentus no nepieciešamās summas prioritāriem projektiem tās finansēs pašas. Šo solījumu valdība nav turējusi. Kredīti šobrīd oficiāli netiek doti. Varakļānu novada pašvaldībai, kam budžets ir 2,5 miljoni eiro (no tiem 60 procentu ir darba algām, pārējais – pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai), tas ir traģiski. Ja darām vairāk, nekā ikdienas izdzīvošanai nepieciešams, investīcijas nav no kā paņemt. Komunālajam uzņēmumam bija paredzēta katlumājas pārbūve Rīgas ielā 21, kur katlumāja ir zem daudzdzīvokļu ēkas. Veicot iepirkumu, projekta tāme bija vairāk nekā 500 tūkstošu. Šobrīd neko tādu atļauties nevaram.
– Kā ir ar skolu piepildījumu? Zinām, ka sabiedrība kopumā noveco, dzimstība ir neliela, kā risināt demogrāfijas problēmas?
– Varakļānos, par laimi, ir jauni cilvēki, parādās jaunas ģimenes, tās atgriežas no ārzemēm, Rīgas, arī citām pilsētām. Labs rādītājs ir tas, ka pašvaldības labiekārtotie dzīvokļi ir aizņemti, un mēs pat rīkojam īres tiesību izsoles. Tas liek cerēt, ka iedzīvotāju pieaugums būs un bērnu būs vairāk. Šobrīd Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādē ir 117 audzēkņu, un Varakļānu vidusskolā nākamo divu gadu laikā arī paredzams bērnu pieaugums. Prieks, ka Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā mācās 112 bērnu.
Murmastienes pamatskolā situācija ir bēdīgāka – skolā mācās 33 skolēni, tai skaitā 11 ir pirmsskolas audzēkņi. Esam lēmuši, ka divus gadus skolu vēl uzturēsim. Ja notiks brīnums un parādīsies vismaz pieci bērni izglītības iestādes pirmajā klasē, to neslēgsim, pretējā gadījumā būs jāveic radikāls solis. Likvidējot skolu, lielākais ļaunums ir tas, ka pazūd pagasta kultūras centrs, tāpēc šobrīd visiem spēkiem cenšamies izglītības iestādi saglabāt.
16.10.2019.