Diena pēc dienas veido nedēļas. Nedēļa pēc nedēļas – mēnešus. Un hops! – jau ir rudens. No rītiem baltie miglas vāli, košās kļavas, dzeltenie ozoli un bērzi nenoliedzami to atgādina. Nu jau ir oktobris.
Pirmais īstais rudens mēnesis iezīmējas ar Starptautisko senioru dienu, kas tiek atzīmēta 1. oktobrī. Pansionātos un sociālajos centros tiek klāti galdi, organizēti svētku koncerti, lai to iemītniekiem būtu īsti un sirsnīgi svētki. Ar jaukiem pateicības vārdiem tiek sildītas sirdis. Seniori ir mūsu pamats. Par viņiem ir jādomā un jārūpējas katru dienu. Ikviens no viņiem ir pelnījis kādu gaišu un siltu vārdu, mīļumu un lielu paldies. Un šim paldies nav jābūt par kaut ko, bet vienkārši tāpat, galvenais, ka no tīras sirds.
Seniori noteikti gaidīja arī pensiju indeksāciju, kas tika veikta 1. oktobrī. Kaut ar indeksāciju tiks palielinātas pensijas vai to daļa, kas nepārsniedz 420 eiro, politiski represētajiem, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šogad pirmo reizi indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Bet šonedēļ paldies jāsaka vēl kādam, un tie ir skolotāji, jo 6. oktobrī visās skolās tiek atzīmēta Skolotāju diena. Manuprāt, pedagogs – tā ir cēla misija. Tas ir darbs, kuru var veikt tikai stipri cilvēki, un tas noteikti ir sirdsdarbs. Skolotājs ir tas cilvēks, kurš ar savu pieredzi un zināšanām bērniem ieliek pamata akmeni tālākai dzīvei. Palīdz atrast ceļu uz zināšanām, palīdz meklēt atbildes uz jautājumiem. Rada interesi kāpt arvien augstāk zināšanu kalnā.
Katram no mums ir kāds skolotājs, kurš skolas laikā bija draugs un padomdevējs. Kurš bija mīļāks un patika vairāk. Iespējams, tie bija paši stingrākie un nopietnākie skolotāji. Bet ikvienam no viņiem mums ir jāpateicas par iegūtajām zināšanām un sniegto dzīves gudrību. Laika gaitā saprotam, ka tieši šie cilvēki ir ielikuši pašas noderīgākās zināšanas mūsu dzīves ceļasomā. Bijuši klāt sasniegumos un mudinājuši neapstāties pie sasniegtā, bet doties arvien tālāk. Pēc gadiem sastopoties ir neizsakāms prieks gremdēties atmiņās, priekos un atcerēties arī kādu bēdiņu.
Šī ir tā diena, kad varam iepriecināt savus skolotājus, pasakot paldies par dzīves pamatu, atbalstu un sapratni, palīdzību. Man vienmēr ir prieks satikt savus pirmos skolotājus, aprunāties un svarīgi ir novēlēt labu dienu. Un jā – paldies. Tas ir tas vārds, kas nemaksā neko, bet nozīmē tik ļoti daudz. Tāpēc teiksim biežāk paldies – no sirds, jo katrs to ir pelnījis.
04.10.2019.