Rūdolfs Medenis Praulienas pagasta ZS "Kalna Rubeņi" saimnieko četrus gadus. Viņš atklāj, ka ir dzimtas sestās paaudzes pārstāvis, kas saimnieko šajā lauku īpašumā.
– "Kalna Rubeņi" ir mantots lauku īpašums. Iepriekš te saimniekoja tēvs, pirms tam – vectēvs, vecvectēvs … un tā līdz saknēm. Tētis savulaik saimniecībā nodarbojās ar cūkkopību, graudkopību, bet laika gaitā graudus vairs neaudzēja, kartupeļus – gan. Arī es sākumā 3 ha platībā audzēju ķiplokus, bet tad metām mieru, jo pietrūka darbaspēka – ķiploki prasa lielu roku darbu. Meklēju kādu citu nozari un izvēlējos gaļas lopkopību. Jau no bērnības visu laiku bija pa laukiem dzīvots un bija tāda iekšēja izjūta, ka ir jāpaliek laukos. Biju pastrādājis Madonā, bet jutu, ka nedaru to sev, bet citu labā, – stāsta jaunais saimnieks.
Patlaban bioloģiskajā saimniecībā "Kalna Rubeņi" ir izkopts gaļas liellopu tīršķirnes ‘Hereford' ganāmpulks. Tika iesākts ar 10 grūsnām telēm, pašlaik kopā ir 65 "galvas".
Ganāmpulks ir izaudzis, saimnieks, īstenojot attīstības plānu, lēš, ka nākamgad vajadzētu būt ap 50 grūsnām telēm, lai sasniegtu mazo mērķi saimniecības progresa ceļā.
Vaicāts par realizācijas iespējām, Rūdolfs atzīst: – Liellopa gaļu vajag, bet liela daļa iedzīvotāju Latvijā to cenu, ko prasa par augstvērtīgu gaļu, nevar atļauties. Tātad visa kvalitatīvā liellopa gaļa aiziet eksportam. Lopu realizācijā sadarbojos ar izsoļu namiem, kur bullēnus nogādā dzīvsvarā. Esmu apsvēris – varbūt ir vērts lopus nobarot un veidot nelielu pārstrādi, bet kad tas vēl būs.
Kad interesējos, kas palīdzēja uzsākt saimniekošanu, Rūdolfs saka lielu paldies ģimenei un draugiem: – Ļoti palīdzēja vecāki. Saimniecībā tika ieguldīta arī mājai paredzētā nauda. Māju neuzcēlām, bet tika nopirkti gaļas lopi. Tētis atļāva arī nocirst mežu, lai ieguldītu "Kalna Rubeņu" saimniecībā. Iedrošināja arī draugi, kas teica, ka palīdzēs, jo pirmie gadi bija "traki". Mans draugs, kas ir liels saimnieks, pirmajos saimniekošanas gados izlīdzēja gan ar traktoru, gan ar presi, lai varētu sagatavot lopbarību, jo visu uzreiz "pacelt" jaunajiem nav iespējams. Palīdzīgu roku sniedza un daudz palīdzēja arī citi draugi.
Sākumā nebija nekādas lopbarības sagatavošanas tehnikas, vien vecs traktors. Tagad divas beidzamās sezonas jau pļauju un presēju zāles ruļļus ar savu tehniku.
"Kalna Rubeņu" saimnieks izmantojis arī jauno lauksaimnieku projektiem piedāvātās iespējas: – Bija iesniegts jauno zemnieku projekts, ko pirmoreiz noraidīja, bet otrajā kārtā apstiprināja. Par atbalstam piešķirto naudu tika iegādātas vēl 11 grūsnas govis, lietota zāles lopbarības prese, pļaujmašīna. Tagad rit modernizācijas projekts, kad saimniecībā tiek celtas apsildāmās darbnīcas ar lauksaimniecības šķūni, iegādāts ganību aprīkojums. Trešais projekts ir atbalstīts Latvijas Dabas fondā, jo esmu partneris "Grass Life" projektā, kur ir paredzēta bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, uzlabošana – tiek koptas pļavas, griezti krūmi, frēzēts, papildus iegādātas arī grūsnas teles. Projektus palīdzēja uzrakstīt SIA "Sigas grāmatvedības un ekonomikas konsultāciju birojs". Pagaidām saistības netraucē, ja strādā, ej uz mērķi, tad viss jau notiek. Pirms tam ir liela birokrātija, lai visu sakārtotu, dabūtu atļaujas, it sevišķi būvniecībai.
Daudziem ir priekšstats, ka gaļas lopi ir viegli uzturami – palaid ganībās un uzcel nojumi, kur patverties no vēja un lietus. Par to Rūdolfs tikai pasmaida: – Pie govīm jāpieiet divreiz dienā, jāskatās, vai viss ir labi. Jāpalīdz arī piedzimt lopiņiem, un dzemdības notiek no pavasara līdz rudenim.
– Praulienas pagastā ir jaunie lauksaimnieki, bet maz, – spriež "Kalna Rubeņu" saimnieks.
Viņaprāt, nevar laukos uzsākt saimniekot bez atbalsta. – Nezinu, kā varētu sākt saimniekot no nekā. Jauno zemnieku projektu mazais atbalsts ir 15 000 eiro, lielais – 40 000 eiro, tagad jaunajiem ir cerība, ka to palielinās līdz 100 000 eiro, un noteikti vajadzētu. Ja zeme nāk mantojumā no vecākiem, tad ir labi, ja ir jāpērk, tad uzreiz apstājas ieguldījumi, ko likt saimniecībā, – ieskicē Rūdolfs Medenis.
25.09.2019.