Septembris tradicionāli Latvijā ir dzejas mēnesis. Un šogad Dzejas dienu programmu veidoja gan klasiski, gan avangardiski pasākumi.
Līdzās klasiķu vakaram un atceres brīdim Raiņa kapos programmā bija arī Dzintara Soduma festivāls, Montai Kromai veltīta pastaiga, ceļojums ar dzejniekiem pa Ziepniekkalnu un pat dzejas diskotēka un dzejas lasījumi peldbaseinā. Festivāla notikumi noritēja gan pazīstamās, gan dzejai nepierastās vietās – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinā, Raiņa un Aspazijas mājā, Ziepniekkalna apkaimē, Esplanādē un Rīgas centra ielās, kafejnīcā, Āgenskalna tirgū un citviet.
Tas, protams, Rīgā, bet tradicionālo Dzejas dienu ietvaros kas neparasts notika arī Jēkabpilī. Festivāla „Eko dzeja" organizatori pilsētas galvenā parka estrādē izveidoja simbolisku Dzejas siltumnīcu, kurā tika stādīta, ravēta, novākta un izgaršota eko dzeja jeb dzeja bez piesārņojumiem.
Atjaunota arī īpaša dzejas krājuma izdošanas tradīcija. Šādus krājumus atceros kopš bērnības, kad tie bija neatņemami Dzejas dienu pavadoņi līdz pat 2004. gadam, kad tradīcija pārtrūka. Tagad – pēc 14 gadiem – tā atkal atjaunota.
Kāpēc jau vairāk nekā piecdesmit gadu arvien ir vajadzīgs šāds dzejas lielais uznāciens? Latvijas Rakstnieku savienības vadītāja Arno Jundzes pamatojums ir šāds: – Šis ir populistu un polittehnologu laikmets, kad ļoti daudz tiek melots. Bet kaut reizi gadā gribas kaut ko īstu, kaut ko dzīvu, kaut ko patiesu. Un dzeja iznāk uz skatuves šajā brīdī, jo sabiedrība jau īsti to patiesību nepiedāvā. Savukārt dzeja – kā bija patiesa pirms 100 gadiem, tā ir patiesa arī šodien.
Būtiski, ka Latvijas Rakstnieku savienības padome šogad turpināja Dzejas festivāla vēl kādu tradīciju – vienam mūsu literātam piešķirt „Dzejas dienu" balvu par labāko oriģināldzejas vai atdzejas krājumu, kas izdots iepriekšējā gadā. Balvai tika nominēti pieci dzejas krājumi, balvas laureāts tika izvēlēts aizklātā balsošanā, un naudas balvu 1000 eiro apmērā svinīgā pasākumā šogad saņēma dzejas krājuma „Grāmata" autors Arvis Viguls. Viņa kontā ir arī dzejas krājumi „Istaba" un „5:00". Arvis Viguls raksta dzeju, recenzijas, atdzejo no angļu, krievu un spāņu valodas, pašmācības ceļā apgūst serbu un horvātu valodu.
Jāpiebilst, ka dzejas balsi vakar varējām baudīt arī Madonā. Vispirms Madonas Valsts ģimnāzijā kopā ar dzejnieku Andri Akmentiņu un pēcpusdienā – pie novada bibliotēkas brīvajā mikrofonā kopā ar apkārtnes rakstošajiem tik dažādu paaudžu dzejas radītājiem.
Par šo „Dzejas ruporu" varēs lasīt kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
20.09.2019.