1937. gada septembrī karaspēka manevri notika daudzviet Eiropā – Austrijā, Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Francijā, Itālijā, Padomju Savienībā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, arī Latvijā.
Mūsu valstī tās bija ilgākās un apjomīgākās mācības starpkaru laikā ar gandrīz visu armijas vienību iesaisti, tās norisinājās Ērgļu apkārtnē. Citkārt kā vieta tiek minēts arī Ērgļu-Madonas rajons.
Armijas daļu izvietojums tolaik galvenokārt saistījās ar Rīgu, Daugavpili un Liepāju. Viens kājnieku pulks atradās Jelgavā, vēl viens Rēzeknē, citi dalījās starp Cēsīm un Valmieru, Alūksni un Gulbeni. Krustpilī mitinājās artilērijas pulks. Mazākas vienības bija vēl citviet Latgalē. Armijas daļas, kas atradās rietumos no Ērgļiem, veidoja vienu mācībās iesaistītu karojošo pusi, Vidzemē un Latgalē izvietotās bija nosacīti pretinieki. Karavīru mītņu vietās tolaik palikuši tikai tiešajos dienesta norīkojumos iesaistītie, pārējie visi iesaistīti lauka mācībās. Noprotams, ka nesen atklātais Rīgas-Ērgļu dzelzceļš īpaši izmantots netika. Plānots bija šo maršrutu turpināt līdz Madonai un tālāk esošo līniju no Lubānas pagarināt līdz Viļakai, kopumā šis dzelzceļš lielā mērā bija iecerēts Latvijas militārai drošībai, tā nobeigšanu pārtrauca pasaules karš.
Liepājā izvietotie karavīri līdz Salaspilij pārbrauca ar vilcienu, no turienes tie kopā ar Rīgas un Jelgavas garnizonos dienējošiem 5. septembrī izgāja Ērgļu virzienā, pārējie turp virzījās no austrumu puses. 7. septembrī uz mācību vietu izbrauca manevru štābs armijas komandiera ģenerāļa Krišjāņa Berķa vadībā. Nākamās desmit dienas notika paši manevri pulku un divīziju ietvaros.
Plašajās armijas mācībās iesaistīto vairs nav mūsu vidū. Tašu Madonas muzejā ir vairākas fotogrāfijas saistībā ar šiem notikumiem. Dažas rāda augstāko komandieru pārrunas, varam atpazīt arī novadniekus pulkvedi Nikolaju Ābeltiņu un ģenerāli Jāni Ezeriņu. Uz lauku ceļa fotografēta noslēguma parāde 17. septembrī. Man interesants liekas netālu no Āķēnu ezera Ērgļu „Jaundieču" augļu dārzā uzņemts attēls. Kopā ar saimnieku Grāvīšu ģimeni redzama grupa virsnieku. Daži no tiem Latvijas armijas formas tērpos, citi pārstāvēja Franciju, Igauniju, Japānu, Norvēģiju, Poliju, Zviedriju. Tas atgādinājums, ka 15. un 16. septembrī mācībās piedalījās arī ārvalstu novērotāji. Te vērts pieminēt, ka Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Hartmanis tai pašā mēnesī kā novērotājs bija klāt manevros Polijā un Padomju Krievijā.
Pārgājiena kārtībā karavīri atkal atgriezās dienesta vietās. 7. kājnieku pulks (mītnes vieta Alūksnē un Gulbenē) vēl piedalījās mazākās mācībās Jaungulbenes apkārtnē. Savukārt Liepājas un Jelgavas garnizonos dienējošie mācību ietvaros apguva pārcelšanos pāri Daugavai pie Nāves salas.
23 mēnešus vēlāk sākās Otrais pasaules karš. Tā vai citādi tajā bija iesaistītas gandrīz visas ievadā uzskaitītās valstis, kurās 1937. gada septembrī notika armijas mācības. Nepastāvēja vairs Vācijas okupētā Čehoslovākija un PSRS okupētā Latvija, arī Austrija bija iekļauta Vācijā.
17.09.2019.