Kā jau varēja gaidīt, „Latvijas Pasta" paziņojums par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādes dzīvesvietā maksas dubultošanu jau no nākamā gada janvāra, palielinot to līdz 4,88 eiro, raisīja lielu rezonansi ne tikai pašos pensiju un pabalstu saņēmējos, bet arī pārējā sabiedrības daļā, kuru tas nekādā ziņā neskar.
Daudzi tikai tagad uzzināja, ka par pensijas piegādi pensionāriem jau tā no tik mazās pensijas (pusei Latvijas pensionāru tā ir ap 300 eiro) vēl tiek ņemts nost par piegādi dzīvesvietā un pat pasta nodaļā, tikai mazākā apmērā. Turklāt viņu vidū visvairāk ir iedzīvotāju, kuriem ir 80 un vairāk gadu, proti, 38,2 tūkstoši.
Turklāt ziņa par piegādes maksas būtisku kāpumu izskanēja laikā, kad tika solīta beidzamajos gados lielākā pensiju indeksācija. Vai varbūt plānotais piegādes kāpums ir saistīts tieši ar to, jo ne jau pirmo reizi pēc pensiju indeksācijas cenas palielinās maizei, pienam un citiem ikdienā pieprasītiem pārtikas produktiem. Bet, šķiet, tā vēl nebija bijis, ka pēc pensiju indeksācijas varētu tik ļoti pieaugt arī maksa par to piegādi. Pieļauju, ka, iespējams, tas bija „Latvijas Pasta" smalki pārdomāts gājiens, lai iekustinātu politiķu prātus, valdību, Labklājības ministriju. Kā nekā „Latvijas Pasts" tomēr ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums.
Šī ziņa satrauca arī pašvaldību vadītājus. Šonedēļ savā e-pastā saņēmu Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vēstuli.
Tajā teikts, ka šis lēmums visvairāk skars tieši Latvijas reģionos dzīvojošos, jo 80% šāda pakalpojuma saņēmēju dzīvo ārpus Rīgas. Šie cilvēki ir spiesti lūgt pensijas vai pabalsta piegādi mājās, jo atrodas tālu no pasta, bankas vai bankomāta. Tie ir cilvēki, kuru vecums vai veselības stāvoklis neļauj nedz fiziski sasniegt naudas saņemšanas vietas, nedz pāriet uz digitāliem maksāšanas līdzekļiem. Ja tiks pieļauts šo pensiju un pabalstu būtiskas daļas zaudējums, tas ievērojami pasliktinās šīs sociāli jutīgās grupas dzīves līmeni. Tāpēc pašvaldību vadītāji ir vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, aicinot viņu nekavējoties iesaistīties un nepieļaut pensiju un pabalstu piegāžu sadārdzinājumu, jo valdība kā savu galveno prioritāti ir noteikusi sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu.
Bet jau vakar (patiešām – necerēti ātri!) tika izplatīta ziņa par rasto risinājumu šai problēmai. Tātad, ja grib, pārskatot izdevumus, var atrast arī divus miljonus, lai kompensētu pensiju piegāžu tarifa sadārdzinājumu visām personām, kuras izvēlējušās izmantot pasta pakalpojumu pensiju piegādei, to iekļaujot nākamā gada budžeta prioritātēs.
13.09.2019.