Otrdien, 25. martā, arī Aronas pagasta iedzīvotāji tikās Kusā, pie piemiņas akmens no sava pagasta izvestajiem ļaudīm.
Jāteic, daudz jau nebija to, kas atgriezušies, toties par notikumiem pirms 59 gadiem zina arī jaunākā gadagājuma ļaudis, jaunieši, bērni, un par to paldies pašiem represētajiem, kas savu sāpi nav slēpuši, bet dalījušies ar sabiedrību, lai tas vairs nekad neatkārtotos.
Kaut pamatīgi puteņoja, atnākuši bija arī apkārtējo māju iedzīvotāji, pārstāvji no Kusas pamatskolas un bērnudārza "Sprīdītis". Skolēni runāja dzeju, flautas solo – Maruta Eriņa. Kaut atceres brīdis bija īss, tomēr emocionāls. Abas kundzes, kas pārdzīvojušas represijas, asarām acīs pateicās par to, ka viņu likteņi netiek aizmirsti.
– Mūsu pašvaldība tradicionāli sūta ielūgumus uz piemiņas brīdi represētajiem. Tā bija arī šogad. Atnāca gan maz, jo laika apstākļi tiešām bija nelabvēlīgi, – atklāja Aronas pagasta kultūras pasākumu organizatore Rudīte Prikule. Viņa un pašvaldības vadītājs Andrejs Piekalns teica uzrunas, bet Rudīte ar Oļģerta Skujas dzejas rindām atgādināja visiem:
"Lai neatstāj mūžīgas slāpes,
Mūžīgas ilgas lai neatstāj
Dziedāt dziesmu par Staburadzi,
Līksmot Jāņos, kā latvieši prot,
Tanī lielajā pasaules tracī
Mātes valodā līgojot."
Bija vējš, putenis, svecītes negribēja degt, ziedi tūlīt apsniga, un tomēr, tomēr…
– Aronas pagastā patlaban dzīvo ap 18 represēto, viņu vidū – Aina un Jānis Rozentāli, cilvēki gados, kā arī Biruta un Pēteris Cimeri, kuri šogad atzīmēs 80 gadu jubileju, – atgādina Rudīte Prikule, piebilstot, ka šiem cilvēkiem, kas atgriezušies un nodzīvojuši vēl daudzus gadus darbīga mūža, klāt stāvējis kāds īpašs sargeņģelis…
Autore: ASTRA ZAGORSKA
ZIGRĪDAS KURZEMNIECES foto