Starptautiskajā arēnā interesantu, globālo sabiedrību ietekmējošu notikumu trūkums nav vērojams. Turpinās protesti Honkongā un Maskavā, masīvie mežu ugunsgrēki Amazones un Sibīrijas mežos liek domāt par to, kādas tuvākajā laikā izskatīsies „zemeslodes plaušas", savukārt G7 samitā pārējo valstu līderi cenšas sadzīvot ar ASV prezidenta Donalda Trampa emociju uzplūdiem un viedokļu noturību. Šobrīd var droši apgalvot, ka ir divi G7 samiti. Viens, kurā Tramps sēž savā komfortzonā, izpaužoties pēc sirds patikas, pārējo lielvaru līderiem viņa teātrim piespēlējot, un otrs, kurā tiek runāts par Trampu neinteresējošajām „pieaugušo tēmām", piemēram, kā cīnīties ar neizbēgamajām klimata pārmaiņām, kas jau ienes būtiskas izmaiņas gan ekoloģijā, gan ekonomikā, gan migrācijā.
Latvijā tikmēr, ja neskaita nedienas ar kārtējo banku un svaigākā „pagaidu" Rīgas mēra ievēlēšanu, viss ir kārtībā, un varam pievērsties šķietami triviālākiem jautājumiem, kā, piemēram, Valsts prezidenta nule kā atsvaidzinātā tēma par politisko partiju sponsorēšanu.
Jauns vecais piedāvājums
Ziņa, ka partiju sponsorēšana varētu būt viena no jaunā prezidenta prioritātēm, izskanēja jau pirms laba laika, taču šobrīd arī pats Egils Levits to ir skaļāk pieteicis. Šopirmdien forumā „Jaunieši politikā un demokrātijas attīstībā", diskutējot ar Latvijas politisko partiju jauniešiem, Levits norādīja, ka vēlas panākt, ka no valsts budžeta politiskajām partijām piešķirtu lielāku finansējumu. Kā piemērus prezidents piesauca kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju, kur partijām piešķirtais valsts finansējums ir desmit reižu lielāks nekā Latvijā. Nepietiekama finansējuma apstākļos politiskās partijas, pēc prezidenta domām, ir pakļautas dažādu lobiju un ārpusparlamentāru spēku ietekmei, kuru intereses var atšķirties no sabiedrības kopējām interesēm.
Saprātīga partiju finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana nav jaunatklājums un iepriekš nedzirdēta tēze. Par to ir runājuši arī Levita priekšteči Valsts prezidenta amatā. Piemēram, Valdis Zatlers par to runāja savā prezidentūras laikā un arī pirms gada publiski pauda atziņu, ka Latvijā būtu jādomā par to, lai politiskās partijas pilnībā finansētu no valsts budžeta, kas novērstu nevēlamu cilvēku vai organizāciju ietekmi uz politiskajām partijām un līdz ar to politikas veidošanas procesu. Saskaņā ar Zatlera aplēsēm, pilnīgai pārejai uz partiju finansēšanu no valsts budžeta gadā būtu nepieciešami 4-6 miljoni eiro (šobrīd valsts partiju finansēšanai tērē aptuveni 600 000 eiro gadā). Iespaidīga summa, taču, pēc eksprezidenta domām, tas būtu tā vērts, jo gūtais ieguvums būtu nesamērojami lielāks.
Kam to vajag?
Teorijā partiju finansēšana no valsts budžeta mazina partiju atkarību no ziedotājiem un ļauj tām darboties profesionālāk. Šī nav atziņa, kas dzimusi kādā no Latvijas gudrajiem prātiem. Visā pasaulē (ja runājam par valstīm ar demokrātisku iekārtu) vērojama tendence, ka politiskās partijas vairs nespēj piesaistīt lielu biedru skaitu un zaudē masu organizāciju raksturu. Partijas kļūst arvien atkarīgākas no ziedojumiem, jo ar biedru naudu pietiekamus ieņēmumus partijas organizatorisko vajadzību segšanai vairs nevar nodrošināt.
Jau 2012. gadā Latvijā tika ieviests valsts finansējums politisko partiju darbības nodrošināšanai, paredzot to Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Patlaban šī finansējuma apmērs vairākkārt atpaliek no līdzekļiem, kurus valsts partijām atvēl Igaunijā un Lietuvā. Valsts finansējuma īpatsvars 13. Saeimā pārstāvētajām partijām to kopējos ienākumos ir aptuveni 20%. Attīstītajās valstīs šis rādītājs vidēji ir 60-80%.
Krišjāņa Kariņa valdība savā rīcības plānā ir apņēmusies, ka Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) līdz 2020. gada 31. martam izstrādās grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim. TM paspārnē izveidotā darba grupa šobrīd piedāvā partiju finansēšanas modeli, kurā valsts garantēti katrai partijai, kas pārvarējusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās, piešķirtu 190 000 eiro gadā. Papildus partijas saņemtu vismaz divus eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi un 10 eiro par katru partijas biedru. Jāatgādina, ka patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas no valsts gadā saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi.
Lielāku finansējumu politisko partiju darbības nodrošināšanai atbalsta gan koalīcijas politiķi, gan eksperti. Taču…
Tautas balss
Atbalsts lielāka valsts budžeta finansējuma novirzīšanai partiju finansēšanai, motivācijai un argumentācijai atšķiroties, kā jau minēju, ir gan politiķu, gan ekspertu, kā, piemēram, domnīcas „Providus" un biedrības „Sabiedrība par atklātību – „Delna"" izskatā, gan nozīmīgāko korupcijas apkarotāju valstī – KNAB – rindās. Jautājums ir – cik populāra šī ideja ir sabiedrībā kopumā. Nav jālasa komentāri interneta vietnēs, lai saprastu, ka šai idejai pagaidām liela atbalsta nav. Taču – vai to var norakstīt uz vidusmēra latvietim iedzimto nepatiku pret visu un visiem, kas saistīts ar politiku, kā arī neinformētību, vai tomēr ir pamats apšaubīt, ka lielāka naudiska piešprice no valsts budžeta tik tiešām ļaus mazināt vai pilnībā novērst apšaubāmu lobistu ietekmi uz likumdevēju un lēmējvaru? Atbildi uz šo jautājumu daļēji zināsim vien tad, kad Saeima būs apstiprinājusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un grozījumi nebūs formāli, paredzot lielāku finansējumu partijām, bet neparedzot stingrus ierobežojumus vai sankcijas par „ziedojumu" pieņemšanu. Daudz būs atkarīgs arī no tiesībsargājošo institūciju, galvenokārt KNAB, spējas un vēlmes kontrolēt to, vai tiek aizvērtas citas politisko partiju barotnes. Pretējā gadījumā mēs būsim tie muļķi, kas maksā divreiz.
28.08.2019.