Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krātuvē Sarkaņos skatāma izstāde „Egils Kalme. Kara un trimdas maize", kas veltīta rakstnieka un mākslinieka 110. dzimšanas dienas atcerei.
Mācības un darbs. Egils Kalme (16.08.1909.-13.02.1983.), īstajā vārdā Jānis Ozoliņš, mācījās Patkules četrklasīgajā un Sarkaņu sešklasīgajā pamatskolā. Ģimenes rocība neļāva mācības turpināt Madonas ģimnāzijā, bet, izturējis eksāmenus, viņš iestājās Rīgas Valsts tehnikumā, kur apguva elektrotehniku, jo tajā laikā attīstījās radiorūpniecība.
Pēc prakses gada un pastrādāšanas tēva mājās Sarkaņu pagasta „Lejzemniekos" Egils 1934. gadā tika pie darba rūpnīcā „VEF" un nostrādāja tur 10 gadu, sākumā – pie radio remonta, vēlāk – konstruktoru birojā. Tika rasētas fotoaparāta „Minokss" daļas, konstruēti radioaparāti un telefonu centrāles.
Muzikants. Egila Kalmes autobiogrāfiskajā romānā „Pasaules vējos" rakstīts, ka tēvs ar trompetes spēli vietējā pūtēju orķestrī sapelnījis naudu vienam zirgam un govij, bet ar bankas aizdotu naudu nopircis mūzikas instrumentu tenoru arī dēlam. Egils gājis viņam līdzi spēlēt orķestrī, lai tiktu pie naudas kurpēm un grāmatām.
Muzikanti sniedza koncertus teāt-ra izrāžu starplaikā un spēlēja deju mūziku līdz rīta gaismai. Tika spēlēts arī kapusvētkos, baznīcās, kāzās un bērēs kā Sarkaņos, tā arī Cesvainē, Madonā, Kraukļos, Dzelzavā un citur.
Dzīvojot Rīgā, Kalme pats noorganizēja piecu vīru kapelu, kas spēlēja privātās viesībās un izbraukumos. Vēlākajos gados pa ziemas vakariem spēlēts arī dažos deju un kinoteātru orķestros.
Kara ceļos. Paklausīdams Latviešu leģionā iesaukšanas pavēlei, Egils Kalme 1944. gada 22. februārī ieradās Rīgas kazarmās. Sekoja apmācības un piedalīšanās kaujās līdz pat 1944. gada augustam. Tad Egils Kalme 15. divīzijas sastāvā tika pārdislocēts uz Vāciju un izdzīvoja kaujās Pomerānijā un pie Berlīnes. Pēc 15. divīzijas atlikušo spēku padošanās gūstā Rietumu sabiedrotajiem 1945. gada maijā gandrīz gadu E. Kalme atradās karagūstekņu nometnēs Vācijā un Beļģijā.
Mākslinieks. Egils Kalme studēja Mākslas akadēmijā Rīgā no 1942. līdz 1944. gadam. Mācījis zīmēšanu un latviešu valodu Grosenbrodes (Vācija) pamatskolā 1946.-1947. gadā. Gleznojis dekorācijas bijušo karavīru teātra kopas izrādēm.
„Vācijā bēgļu nometnē gleznošanai laika pietika, bet grūti bija sakrāt naudu krāsām un audeklam. Amerikā varēja nopirkt vislabākās krāsas, bet bija grūti atlicināt laiku. Sestdienās un svētdienās sasteidzu gleznas savai patstāvīgajai izstādei Ņujorkā 1952. gadā. No 300 apmeklētājiem tikai 9 bija latvieši," lasāms E. Kalmes biogrāfiskajā romānā „Pasaules vējos".
No 1952. līdz 1978. gadam notika pa divām E. Kalmes gleznu izstādēm Manhetenas koledžā un Bronksā. Viņš atkārtoti piedalījās latviešu mākslinieku grupu izstādēs. Strādājis par krāsotāju, noformētāju, reizē mācoties Ņujorkas pilsētas koledžas mākslas fakultātē.
Rakstnieks. Pirmie apsveikumi, ko E. Kalme saņēma kā literāts, bija tehnikuma klasesbiedru dāvināti ziedi 1933. gadā pēc savas dzejas nolasīšanas Rīgas radiofonā. Gadus piecus vēlāk uzrakstīts pirmais romāns, kas pēc sarkanieša dzejnieka Viktora Eglīša rūpīga vērtējuma un pamatīgas kritikas tika sadedzināts. Krietni vē-
lāk – kara izskaņā – dislocēto latviešu karavīru apmācības vietā tapusi trīs cēlienu luga „Zelts", kas tūlīt arī iestudēta un turpat izrādīta.
Egila Kalmes literāro darbu vērtība ir leģionāru gaitu un likteņu atspoguļojums, dokumentāli atklājot vēsturiskos notikumus, kurus pats pārdzīvojis Otrajā pasaules karā un gūstekņu nometnēs, par to lasāms romānā „Pasaules vējos" (1981) un „Brīvības ēnā" (1985, angļu valodā – 1979).
Emigrācijā. 1951. gadā Egils Kalme emigrēja uz Ameriku un apmetās Ņujorkā. Līdz ar Amerikas pavalstniecības iegūšanu 1957. gadā savu īsto vārdu Jānis Ozoliņš nomainīja uz – Egils Kalme. Apbedīts Ketskilas latviešu Brāļu kapos.
2000. gadu sākumā viņa sieva Eva Kalme (ASV) dāvināja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam dažādus materiālus – manuskriptus, vēstules, foto, dokumentus, grāmatas, mākslas darbus un personīgās lietas, kas stāsta par novadnieku Egilu Kalmi. Daļa no tā skatāma Sarkaņu krātuvē izveidotajā izstādē visu rudeni.
16.08.2019.