Varbūt šāgada maiju nosaukt par lēno vēju mēnesi?
Sens tautas ticējums stingri nosaka – ja Māras dienas nakts auksta, aukstums pieturēsies vēl 40 dienas. Tā arī bija. Maijā līdz 5. datumam turpināja lēni ieplūst aukstas un diezgan sausas gaisa masas no ziemeļiem, tāpēc pieturējās drēgns laiks, ar aukstām naktīm pat līdz -4o C. Sniga 1. un 2. maijā, sniega segai sasniedzot 5 cm. Pārmaiņas sākās 6. un turpinājās līdz 9. maijam, kad no jūras puses ar rietumu vējiem ieplūda siltākas un mitras gaisa masas.
Īpaši jāatzīmē 7. maijs – pirmais siltais rīts maijā ar bagātīgu lietu šajā un nākamajā dienā. Smaržoja viss – plauk-stošie pumpuri, jau ziedošie ziedi un mitruma atveldzētā zeme. Pavasara izjūtu pilnīgāku darīja skaistā lakstīgalas dziesma un meža baloža dūdošana. No 10. līdz 13. maijam atkal ieplūda vēsākas un sausākas gaisa masas no ziemeļiem, kā rezultātā nokrišņu daudzums samazinājās, naktis bija vēsākas, dažviet – salnas, bet dienas – diezgan siltas. Augu attīstība joprojām bija lēna, to būtiski traucēja zemā temperatūra naktīs.
Būtiskas izmaiņas laik-apstākļu ziņā notika ar 14. un 15. maiju, kad atkal no jūras puses ieplūda siltas un mitras gaisa masas. Sāka līt. Jāatzīmē pērkonlietus 15. maijā jau no agra rīta. Īpaši savdabīgs, interesants, grūti izskaidrojams un nepierasts laiks bija no 16. līdz 25. maijam, īstenībā visu maija atlikušo daļu. Mēģināsim iedziļināties šajos savdabīgajos atmosfēras procesos, kas jau divas pilnas nedēļas norisinās virs Baltijas un arī tālāk uz austrumiem, Maskavu ieskaitot. Vai „Panorāmas" laika ziņās ievērojāt, ka pie mums šajā periodā temperatūra ir krietni augstāka nekā Centrāleiropā un pat Dienvideiropā? Kāpēc pieturas tāds karstums, kāds pat parastā vasarā jūlijam ir par daudz?
Nedaudz tieši par periodu no 16. līdz 25. maijam. Kaut arī laika novērotāji konstatē dažnedažādu virzienu vēja pūsmas, rezultējošā vēja-gaisa masu pārvietošanās ir minimāla – tātad gaisa masas ir nekustīgas. Tā kā tās ir diezgan sausas, saule labi sasilda zemes virsmu un gaisu virs tās. Tāpēc bija tik silti, pat karsti. Turpretī, ja gaisa masas ātri pārvietotos – spēcīgs vējš, tāda karstuma nebūtu.
Ar 26. maiju šajā siltajā mūsu reģionā sāka ar rietumu vējiem ieplūst mitras un siltas jūras gaisa masas (ciklona siltais atzars). 26. maijā pērkons un lietusgāzes turpinājās visu dienu un arī naktī. Tie bija frontālie negaisi, kas attīstījās atmosfēras fronšu joslā, kura atdala atšķirīgas gaisa masas un aizņem plašu teritoriju. 27. maijā arī bija negaisi un lietusgāzes, taču, atšķirībā no iepriekšējās dienas, varēja novērot lokālas darbības negaisus, kas rodas atsevišķās vietās, ja gaiss satur daudz mitruma un ir pietiekami sasilis. Tādi apstākļi bija, turklāt ļoti izteikti. Siltajam un mitrajam gaisam ceļoties uz augšu (konvekcija), ūdens pilieniņi sasala, uz tiem nogulsnējās pārdzisušas ūdens piles ledus kārtas veidā. Tā izveidojās vēl neredzēti lieli krusas graudi.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē