– Ērglēnieši ir lepni ļaudis – savas vietas patrioti. Mēs jau atceramies, kā bija rajona laikā – Ērgļi vienmēr bija kā sava republika, jo īsti neko no citiem mums nevajag, – tā, tiekoties Ērgļu novada domē, teica pašvaldības vadītājs GUNTARS VELCIS. Arī viņu māc šaubas, vai dzīvosim labāk, ja Latvijā izveidos 36 pašvaldības 119 vietā. Viņu aicināju uz interviju par administratīvi teritoriālo reformu.
– Kādas asociācijas izraisa piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis, ko redz kartē – Ērgļi iekļauti kādreizējā Madonas rajona robežās?
– Te, manuprāt, tā lieta ir jāskatās plašāk, jo, pirmkārt, likums vēl nav pieņemts. Partiju nostādnes zināmas, visi gari un plaši runā. Mani pārsteidza teorētiķa Jāņa Turlaja pamatojums reformai, ka tad izveidosies ekonomiski patstāvīgākas pašvaldības. No 90 pašvaldībām tikai astoņas vai deviņas ir tādas, kas maksā izlīdzināšanas fondam. Pārējās visas, tajā skaitā potenciālais Madonas novads, ir saņēmējas. Tad ir jautājums –
kur tad radīsies ekonomiskā patstāvība? Otrs jautājums – cilvēku daudzums samazinās relatīvi vienādā ātrumā visā Latvijā – gan Ventspilī, gan Ērgļos, protams, ar nelielām izmaiņām. Vienīgais izņēmums ir Pierīga. Tas nozīmē, ka mēs vienkārši apvienosim teritorijas, pēc 10 gadiem taisīsim vēl lielākas teritorijas. Trešais – pārsteidza reformas pamatojums, ka jau tagad investori nenāk, jo mums ir augsta nodokļu bāze, augsti darbaspēka nodokļi. Vai tad viņi nāks, ja apvienosies pieci nabagi kopā? Vēl ir dzirdēts, ka tad atrisināsies vidusskolu problēma. Neticu, ka lielais Madonas novads necīnīsies ar Jēkabpils novadu par skolēniem.
Bija 2009. gada reforma, atcēla otrā līmeņa pašvaldības, uztaisīja vienā līmenī. Tagad ir pagājuši 10 gadu (mēs sākām ātrāk, mums ir 13 gadu), un ir izkristalizējusies ideja – ko vajadzētu darīt otrajam līmenim, kas nebūtu vēlēts, būtu valsts iznesta roka – institūcijas reģionu ietvaros, piemēram, veselības, civilā aizsardzība, policija, ceļi.
Trakākais tas, ka lielām pilsētām ir vienalga, vai ir sakarinātas kopā ar novadiem vai ne. Vienīgi Liepāja, Ventspils ir skaidri un gaiši pateikušas, ka negrib, jo ir cits ātrums, citas problēmas un cita ikdiena. Arī Madonas novada mērs ir teicis, ka īsti jau nepas kopā visas lietas, kaut daudzi lec un priecājas. Brīnos par to. Piemēram, varētu mazās teritorijās ciema priekšnieku saglabāt kaut uz pusslodzi, lai vietējiem ir, kur aiziet, lai būtu kāds naudas daudzums, par kuru un citām ikdienas lietām viņi spriež paši.
– Bieži runā, ka pašvaldībās pārvaldes štati ir uzpūsti.
– Ērgļu novada pašvaldībā nav uzpūsti. Kad bija jāsāk strādāt pie apvienošanās modeļiem, sadarbojāmies ar speciālisti no Latvijas Universitātes, kas minēja, ka Latvijā nav unificēta pārvaldes modeļa, piemēram, vienā pārvaldē nav izpilddirektora, ir ceļu meistars, citā – ir uzņēmējdarbības speciālisti. Viss atkarīgs no tā, kādus cilvēkus sapulcinām. Ja mums būtu unificēts modelis, uz to visu varētu raudzīties citādāk, ka ceļu meistars vajadzīgs uz 500 km ceļu kopgaruma utt. Tagad tā lieta ir diezgan abstrakta. Mūsu grāmatvedība ir centralizēta, bet katrā ciemā ir jābūt kādam, kas atrodas uz vietas, pie kā griezties, jo ir jāpaliek piederības izjūtai. Tiesa, formācija mainās, bet uzticības personas paliek. Svarīgi neiznīcināt vietējo, jo tagad liekas tā: kā "partijas kongress" nolēma, tā būs jādara. Taču tā nevar ar cilvēkiem rīkoties. Var ierobežot pašvaldību tēriņus, bet tas būtu jādara gudri, saliekot pa sistēmām. Vadībā varētu atstāt tikai goda valdi, kam ir jāapgūst noteikta naudas summa, valdes priekšsēdētājs strādā uz pusslodzi. Lai izdomātu, kā, ir jāsēž pie galda un jādomā. Nav tik vienkārši, ka ir jāpakļaujas – tagad visi bliezīsim tur vai tur. Protams, negribu nevienu vainot, jo katrs jauns cilvēks pasauli ierauga citādāk.
– Cik gadu pieredze jums ir pašvaldības vadībā?
– 22 gadi. Sāku strādāt 1997. gadā. Ja paskatās gadu griezumā, kādas pārmaiņas tik nav nākušas. Domāju, ka novadu reformas ceļš nav bijis nepareizs, varbūt novadi sanāca par lielu vai par mazu, bet cilvēki parādīja, ko paši spēj. Kad paši ir sapratuši, ko spēj, tad vajadzētu izdarīt secinājumus, cik pašiem ir, cik būtu nepieciešams, cik mums no augšas vajadzētu, lai nebūtu problēmu. Nākamais solis –
izveidot otru līmeni, bet varbūt ne vēlētu, tās būtu valsts institūcijas, kas arī nevar vienoties. Tomēr uzskatu, ka esam augoša sabiedrība, kaut kādā brīdī mums būtu jāpieaug. Sākumā pašvaldības bija kā tāds priekšpulks, tagad katrs pats daudz ko var un dara, pašvaldība paliek kā tāda diezgan vienkārša servisa organizācija. Cilvēki kļuvuši pašapzinīgāki, paši tiek galā, ja kas, sūdz pašvaldību tiesā, un tas nemaz nav slikti.
– Ministram J. Pūcem viedokļi ir zināmi, tomēr no reformas idejas VARAM neatkāpjas.
– Nebūsim naivi, manuprāt, tur ir politika, partijas vēlas nostiprināt pamatu zem kājām. Nav noslēpums – katrs vēlas sev nākotni nodrošināt. Tas gan vairāk ir kā joks – mēs zinām, kas notiek ar partijām, kuras organizē pašvaldību reformu, vismaz vēsturiski tā ir bijis. (Smaida.) Pašvaldību vadītāji tikšanās laikā viedokļus darīja zināmus, žēl, ka reformas pamatojums nebija pārāk konstruktīvs. Fakts: iedzīvotāju skaits samazinās – un jo tālāk atrodas pagasti no Rīgas, jo straujāk. Ja izveidos lielākas pašvaldības, neko nemainot, nodokļus nesamazinot vai nediferencējot, cilvēkus nepiesaistīsim. Neredzu tam visam jēgu. To visu pateicu diskusijā ar ministru Juri Pūci, un negribu būvēt nekādas shēmas. Tomēr, manuprāt, vajadzētu tās lietas, ar kurām cīnās nelielas un lielas pašvaldības savā starpā, pārcelt no tām neatkarīgā – otrajā – līmenī. Tad būtu vieglāk un gudrāk ar visu tikt galā. Varbūt daudzi nepiekritīs – jāpaliek stiprām pamatskolām, vidējā izglītība ir jāpārceļ. Esam bijuši Eiropas valstīs, kur katrā vietā ir pamatskola, bet nepārdzīvo, ja nav vidusskolas, kas atrodas lielākos centros.
– Kādi projekti beidzamajos gados īstenoti?
– Beidzamais projekts pašreiz īstenojas, un bija svarīgi panākt, lai "Latvijas Valsts ceļi" saremontē Rīgas ielu. Ir sakārtota ūdens un kanalizācijas sistēma, kas bija drausmīgā stāvoklī, labā līmenī ir skola, bērnudārzs, slimnīca, pansionāts, vēl fasādes jāuzlabo. Mēs gājām citu ceļu – citi varbūt vairāk piestrādāja pie fasādēm, mēs sakārtojām iekšējās lietas. Asfaltētas praktiski visas ielas, Ērgļi, manuprāt, ir tādā kārtībā, lai cilvēki te varētu dzīvot un attīstīties. Protams, vēl daudz ko darīt, viss līdz galam nekad nebūs paveikts, kādu kaut kas neapmierina, bet ideālas pasaules jau nav. Tagad mēģinām sakārtot "Braku" māju, bet trakākais, ka valsts vairs neaizdod naudu. Ērgļu novadā nav lielu uzņēmumu, lielākais ir gaļas pārstrādes uzņēmums "AIBI", darbojas zemnieki, arī bioloģiskie, pazīstama ir kazu ferma "Sniķeri", SIA "3D Pro", SIA "3D Development" u. c., amatnieki, attīstās tūrisms, darbojas viesmīlības uzņēmumi, viesnīca, beķerejas, celtniecības uzņēmumi. Kopš asfaltēja Rīgas ceļu, mēs jau esam tāda tranzīta vieta, ko īpaši izjūt nedēļas nogalē. Cilvēkiem te patīk, iepērkas, atpūšas viesu namos, saunās, pie dabas. Pamatā mūsu virziens ved uz Rīgu. Ja nu neko nepanāksim, tad – ar kaimiņiem madoniešiem neesam saplēsušies, varam apsēsties pie viena galda.
14.08.2019.