Tā sacīja kāds govju fermas saimnieks, kas, vaicāts par pļaušanas termiņiem, atzina, ka pēc tiem nevadās, jo govīm ziemā barība būs nepieciešama un viņš parasti pļauj ar aprēķinu, lai vēl izdotos zāles otrā, pat trešā raža.
Taču, lai saņemtu platību maksājumus, lauksaimniekiem ir jāievēro, ka līdz 15. augustam jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem zālājiem. Tie nav ES nozīmes zālāju biotopi un nav zālāji, kurus izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai. Savukārt 15. septembris ir termiņš, kad jānogana vai jānopļauj un jānovāc zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem vai ES nozīmes zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kā arī jānopļauj un jānovāc zālāji, ko izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai.
Vestienas pagasta "Gretēs" zāles pļaušana un barība lopiem ir svarīga tēma, ko apstiprināja Biruta Nebare: – Šogad zāle augusi labi, vietām – ne tik labi, bet ir vietas, kur pļaujam otrreiz atālu. Siena būs gana un barības ganāmpulkam – pietiekami, ja salīdzina ar pērno sauso vasaru, kad barības bija maz un knapi izvilkām. Zāles raža šogad ir nesalīdzināmi labāka nekā pagājušajā vasarā, barība – kvalitatīva. Taču vēl strādājam, un lai tikai Dieviņš dod labu laiku. Darba ir gana, tehnika plīst, un viss notiek, kā jau dzīvē. Runājot par datumiem, mums ir svarīgi saņemt maksājumus, un platības ir jāpļauj, vīrieši nepārtraukti gādā, lai tehnika būtu darba kārtībā.
Vaicāta, kā izskatās pļavas, Lubānas novada lauku attīstības speciāliste Astrīda Ikauniece sacīja: – Tiem, kam jādod lopiem ēst, zāle jau sen nopļauta un sarullēta, tagad jau atālus ataudzē, un seko jau otrais un trešais pļāvums, bet tie, kam nav, kam dot ēst, filosofē, kā ašāk un izdevīgāk "nokašāt". Citi vienojas ar kaimiņiem, un kaimiņi arī ir izvēlīgi, jo skatās, vai pļava ir daudzmaz vērtīga vai varbūt tajā aug simtgadīga smilga. Pienākums ir nopļaut, un parasti lielākā daļa to arī ievēro. Pēc lietus sētie zālāji aug labi, vien tur, kur nav lijis, pļavas tādas trūcīgākas.
Uzrunātā Līga Milkeviča stāstīja: – Zemi esmu atdevusi nomniekiem, un tur viss ir kārtībā. Arī pļavas ir nopļautas, jo zāle vajadzīga lopiņiem.
– Arī mums kaimiņi, kam ir lopi, paši pieteicās pļaviņu gan nopļaut, gan sarullēt un pat vēl novākt, – uzzināju ģimenē, kam ir īpašums Aronas pagastā.
– Pirms vairākiem gadiem moderni bija pļavu zāli nopļaut un smalcinātu atstāt uz lauka. Tagad – jānopļauj un jānovāc, tāpēc pērkam pakalpojumus un gatavojam zāles ruļļus. Ja savai saimniecībai barību nevajag, ir jau arī fermas, kas to pērk, – teica uzrunātā Janīna no Varakļānu pagasta, piebilstot, ka līdz 15. augustam cenšas savas pļavas nopļaut. Kurš gan vēlas platībmaksājumu samazinājumu?
– Kādreiz Latviju dēvēja par rulonu zemi, kur pļavās redz sarullētus, bet nevienam nevajadzīgus rulonus, taču beidzamajā laikā zāles lopbarības ruļļi ir kļuvuši par biznesa preci, īpaši pagājušajā sausajā gadā, kad zāles raža bija trūcīga un lopbarības daudziem pietrūka.
Lauku saimniekiem aktuāli arī citi datumi – no 15. jūnija līdz 31. augustam kultūraugiem jāatrodas vai arī to atliekām jābūt redzamām uz lauka pēc ražas novākšanas. Tas nepieciešams, lai LAD varētu pārliecināties, ka iesniegumā deklarētie kultūraugi ir auguši noteiktajā platībā.
Savukārt līdz 15. septembrim jāapstrādā arī papuves: nezālēm aramzemē jābūt apkarotām un augiem, zaļmēslojumam jābūt iestrādātam augsnē.
Kad noslēdzās platību maksājumu iesniegumu pieņemšana 2019. gadam, Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā tika iesniegti 58 530 pieteikumi, no tiem 1730 ir atbalsta saņemšanai ar samazinājumu (samazinājuma sankcija tiek piemērota iesniegumiem, kas saņemti pēc 22. maija). Dienests ir gandarīts, ka lauksaimnieki turpina sakopt zemi. Par nepilniem 28 tūkstošiem ha ir pieaugusi atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemju platība. Šogad pieteikti 1,753 miljoni ha, 2018. gadā tie bija 1,725 miljoni ha zemes.
Citi svarīgi datumi skatāmi dienesta mājaslapā izvēlnē "Platību maksājumu kalendārs".
Arī atbalsta maksājumu provizoriskās likmes 2019. gadā skatīt vietnē www.lad.gov.lv.
13.08.2019.