Augusta sākums ir īpašs laiks kādai ne tikai Madonas novadā, bet arīdzan plašākā mērogā zināmai, iemīlētai un svarīgai personībai. 2. augusts ir Arta Kumsāra, folklorista, mūziķa, pedagoga, politiķa, sabiedriskā darbinieka, dzimšanas diena. Sakritības vai, varbūt pat varētu teikt, likteņa pavērsiena dēļ doma par īpaša pasākuma veltīšanu Artim Kumsāram šogad 2. augustā pārtapa par realitāti.
Praulienas pagasta kultūras darba organizatorei Sarmītei Lazdiņai sākotnēji bijusi doma rīkot atceres pasākumu Arta Kumsāra 80 gadu jubilejā, turpinot 75 gadu jubilejas pasākumā iesākto.
Kā atzina Sarmīte Lazdiņa, pasākums „Arta diena" tieši šogad noticis dažādu apstākļu sakritības dēļ:
– Man vienmēr ir gribējies, lai mēs Arti Kumsāru neaizmirstu, lai jaunā paaudze viņu atcerētos, uzzinātu ko jaunu. Artis ir pelnījis, ka viņu atceras. Kultūras darbiniekam šogad paliktu 77 gadi. Skaitlim „septiņi" sabiedrība vienmēr ir piešķīrusi maģisku nozīmi, jo pastāv uzskats, ka šis skaitlis nes laimi. Ir septiņi pasaules brīnumi, septiņas dienas, varavīksne ar septiņām krāsām, septiņas čakras, teiciens – septiņas reizes nomēri, vienu nogriez, vai arī – kā septītajās debesīs. Un, protams, arī mūzikā ir septiņas notis. Tātad „Arta dienām", kas, cerams, notiks arī turpmāk tieši šajā datumā – viņa dzimšanas dienā, 2. augustā, likumsakarīgi vajadzēja sākties tieši šogad. Pasākuma tēma šogad ir „Artis un tautas dziesma", bet, zinot to, ka Arta devums mūzikā bija ļoti plašs, nākamgad tēma būs citādāka. Protams, ja pasākums gūs cilvēku atbalstu, tad šī ideja kļūs par tradīciju. Šobrīd ceram, ka šī iecere izdosies.
Sarmīte Lazdiņa piebilda, ka pasākums „Arta diena" notiekot 22. Latviešu mūzikas svētku ietvaros.
Runājot par idejas rašanos, Sarmīte Lazdiņa akcentēja, ka tas nebūtu izdevies bez mācību centra „BUTS" starpniecības: – Projekta „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" ietvaros kopā ar Madonas pilsētas kultūras nama pasākumu organizatori Aiju Špuri apguvu „Tūrisma produktu izstrādi", un kā noslēguma darbs bija jāprezentē savs tūrisma produkts. Aija bija Praulienas 510 gadu jubilejas pasākuma režisore, un jau tad viņa bija pārsteigta par to, cik Prauliena ir bagāta ar ievērojamiem ļaudīm. Tāpēc kopīgi nolēmām izstrādāt un prezentēt jaunu tūrisma produktu – „Artis Kumsārs un tautas dziesma". Šis laiks laimīgā kārtā sakrita ar Madonas novada pašvaldības izsludināto projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām, un es nolēmu tajā piedalīties. Arī Arta Kumsāra sieva Rudīte un dēls Kārlis piekrita idejas realizēšanai. Tomēr esmu pārliecināta, ka šis pasākums būtu noticis neatkarīgi no tā, vai tas tiktu finansiāli atbalstīts. Vienkārši, visticamāk, tad nebūtu tik plaša programma.
Pasākuma dienā Sarmīte Lazdiņa skaidroja, ka tēma „Artis Kumsārs un tautas dziesma" izvēlēta kā viena maza daļiņa no Arta kopējā devuma.
Svētku sākumā apmeklētājiem pie Arta Kumsāra dzimtas mājām „Skubi" bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu „Lai dziesmīte nenotrūka" par pašu folkloristu. Arta Kumsāra dēls Kārlis Kumsārs klātesošajiem rādīja arī paša samontētos videosižetus par tēvu. Gan klausoties kokļu koncertu, gan arī visas dienas garumā pasākuma apmeklētāji varēja aplūkot izstādi par Arti Kumsāru un viņa tuvākajiem cilvēkiem. Pirms koncerta „Artis Kumsārs un tautas dziesma" svētku dalībnieki iestiprinājās ar Arta putru, bet pēc tam jau devās uz birzi, lai iezīmētu vietu, kur taps Arta Kumsāra citātu akmens birzs.
Koncerta ietvaros tika izdziedātas, izspēlētas tautas dziesmas dažādos aranžējumos un izpildījumos. Folkloras kopa „Vērtumnieki" koncertā tautas dziesmu izpildīja sēliskajā izloksnē. Pasākuma laikā tautas dziesmas atskaņoja Tālis Karlsons uz etnogrāfiskās kokles, bet folkloras kopas „Ore" tautas dziesma bija dzirdama jau mūsdienīgākā izpildījumā. Savukārt muzikālās apvienības „Pali" izpildījumā tautas dziesma skanēja kokles, stabules un ģitāras salikumā.
Par godu šai dienai tapa īpašs Rasas un Robertas Kumsāres duets. Tautas dziesmu līdz šim neierastā, mūsdienīgā formā sniedza iespēju baudīt vokālais ansamblis „Anima Solla".
– Tautas dziesma tiks pasniegta jaunā formā ar moderniem aranžējumiem, parādot, ka mūsu tautasdziesmas ir ne vien skaistas, bet arī aktuālas mūsdienās. Jo, tautas dziesmas modernizējot, tās saglabā savu vērtību un nozīmi, – pirms koncerta pauda Sarmīte Lazdiņa.
Pēc koncerta ikvienam interesentam bija iespēja lustēt un dancot kopā ar folkloras kopu „Ore".
Pasākuma dienā Arta Kumsāra sieva Rudīte Kumsāre bija aizņemta ar ciemiņu uzņemšanu, organizatoriskajām lietām, tomēr viņa atrada laiku, lai dalītos izjūtās un pastāstītu par ieceri, kas tiks īstenota par godu kultūras darbiniekam.
– Izjūtas ir vienkārši brīnišķīgas. Ļoti pacilājošas, mīļas, siltas un vienkāršas. Es teiktu, arī tādas varenas, jo viss, kas šeit notiek, ir tik vareni. Šī iecere veidot jaunu vides objektu tika nosaukta par „Akmens dārzu" ar Arta citātiem, bet man tas vairāk skan kā „Citātu birzs". Artis ir iestādījis ozolu birzi, un citāti, kas viņu iedvesmoja, tajā birzī tiks novietoti. Mākslinieks, tēlnieks Ģirts Burvis taisīja Artim piemiņas akmeni kapos. Tiešām ir jāsaka paldies, ka satikos ar Ģirtu Burvi, ko Artis ļoti labi pazina un augstu vērtēja. Tanī reizē, kad es domāju par kapu iekārtošanu, radās jautājums – kā panākt to, ka cilvēki atnāk pieminēt Arti, bet viņi ar kaut ko aiziet. Viņam ir tik daudz spārnotu domu, citātu, kas viņu iedvesmoja un ar ko viņš iedvesmoja pārējos. Man pat bija doma, ka kapos varētu būt, piemēram, dēlītis, ar kādu Arta citātu. Un es aizeju, izlasu, pēc kāda laika es šo to tur nomainu. Jautājums bija, kā izdarīt to, lai cilvēki saņem tos Arta citātus, lai viņi iet tālāk un dara tās lietas. Tad es atkal runāju ar Ģirtu un izstāstīju ideju par citātiem. Ģirts teica: „Uztaisām šo visu tepat dārzā. Es esmu ar mieru, ka akmeņos varētu iekalt citātus un nolikt tos dārzā. Lai cilvēki apsēžas uz tā akmens, izlasa citātu un padomā." Vēl Ģirts uzsvēra, ka vienam akmenim noteikti ir jābūt guļus, lai viņš varot skatīties zvaigznēs. Tā mēs kopā ar Ģirtu šo ideju pamazām iekustinājām. Tad no pasākuma organizatorēm izskanēja viedoklis, ka katru gadu vajadzētu kaut ko stādīt, bet mani tā stādīšana neuzrunāja. Tajā brīdī iedomājos, ka ir īstais laiks paspēlēties ar tiem akmeņiem. Un tad, protams, es uzreiz zvanīju Ģirtam un izstāstīju ideju par „Arta dienu". Mēs šogad gribējām jau pirmo akmeni atklāt, bet tas nav reāli. Sapratām, ka tas ir tik liels projekts, kas jāīsteno pakāpeniski. Zinājām arī, ka objektam jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī, tāpēc, apspriežoties ar Kārli un Zani, radās doma, ka ir birzs, kurā varētu šo ideju īstenot. Pēc tam sarunas laikā Ģirtam prasīju, kur varētu būt pirmais akmens. Es viņam piedāvāju ar drona palīdzību aizsūtīt skatu, lai viņš redzētu visu laukumu, uz ko Ģirts atbildēja: „Uz to visu tad jāpaskatās ar Arta acīm." Un, kā viņš pateica „jāpaskatās ar Arta acīm", man uzreiz bija skaidrs, kur ir tas pirmais akmens, kurā būs citāts. Birzī Artis jau savu akmeni uzlika, kas atrodas tur, kur ir viņa ozols. Artis stādīja savu ozolu trīs reizes – neieauga. Tad, kad koku stādīja Kārlis – ieauga. Kad Artis pirmo reizi stādīja savu ozolu, viņš nolika tur akmeni un teica: „Tieši šeit būs mans altāra akmens." Tas ir tas sākums, – pauda kultūras darbinieka dzīvesbiedre.
Sarunas ietvaros Rudīte Kumsāre uzsvēra, ka birzs ir brīvi pieejama un cilvēki var turp aiziet padziedāt, atcerēties, uzlādēties un iedvesmoties.
– Turpat ir ievērojams skats no Jāņkalniņa. Artim vienmēr patika vēriens. Kad mēs braucām no Piebalgas puses, viņš man vienmēr lika kāpt ārā Zaļajā kalnā un teica: „Tu izkāp un paskaties, kurzemniec, kāds Vidzemei ir vēriens, lai tu vispār saproti, ar ko tev te darīšana." Tāds bija Artis. Un man liekas, ka ir brīnišķīgi, jo tie visi citāti nav viņa radīti – tie ir citāti, kas patiešām viņu iedvesmoja lielām lietām, darbiem. Ir doma arī par pirmo citāta tekstu, bet to es vēl pašreiz neatklāšu, lai paliek intrigai, – stāstīja Rudīte Kumsāre.
Arta Kumsāra sieva atzina, ka reizēm tas viss neesot tik vienkārši: – Sirdī tās emocijas ik pa laikam uzbango. Es vienkārši zinu, ka tā ir mana atbildība, es nedrīkstu apstāties, jo man visas šīs lietas ir jānes tālāk. Un es to darīšu visu savu spēku robežās. Turklāt man blakus ir tik lieliski palīgi. Personīgi mēs varam paveikt to, ko mēs varam, bet tad, kad iesaistās sabiedrība, tas jau ir cits skanējums. Un pašai sabiedrībai tas arī nāk tikai par labu. Artim ļoti patika Krūmiņtēva teiciens – „Katras dienas vakarā uzdod jautājumu sev, ko tu esi izdarījis savai izaugsmei un ko – savas tautas izaugsmei". Tu nevari aprobežoties tikai ar sevi, bet tev ir jāatbild arī par to, ko esi izdarījis tautas izaugsmei. Un tas ir jādara. Arta lielākais prieks būtu, ka mēs to paņemam un darām savā dzīvē, ceļā. Un tas, lūk, ir pats svarīgākais.
Lielu paldies par atbalstu pasākuma tapšanā Sarmīte Lazdiņa vēlas teikt Madonas novada pašvaldībai, Praulienas pagasta pārvaldei, Kumsāru ģimenei, Stafecku ģimenei, Madonas pilsētas kultūras nama darbiniekiem, Mārai Zavadskai, Aijai Špurei, kolektīviem – folkloras kopai „Vērtumnieki", vokālajam ansamblim „Anima Solla", muzikālajai apvienībai „Pali", folkloras kopai „Ore" par priekšnesumu. „Arta dienas" organizatori aicina atbalstīt ideju par citātu birzi, ziedojot līdzekļus biedrības „Ritentiņš" kontā LV76PARX0017068100001, ar norādi – vides objekta „Citātu birzs" radīšanai. Sarmīte Lazdiņa sarunas ietvaros atzina, ka ar lielāko prieku ik pa laikam informēs laikraksta lasītājus par projekta norisi.
07.08.2019.