Latviskas Lieldienas
Dvēsele tiek atbrīvota no tumšās ziemas, no laika, kas saistīts ar veļiem un maskām. Šūpošanās ir auglības kustību rituāls – jo augstāk uzšūposies, jo būs lielāka raža un labāk barosies lopi, nekodīs odi un citi kukaiņi.
Šūpoles jākar sestdienā pirms Lieldienām. Pirms šūpošanās šūpoles jāapsveic un jāapdzied. Šūpoties varēja un var vēl nedēļu pēc Lieldienām. Tad šūpoles jānojauc un jāsadedzina, lai tajās nešūpotos raganas…
Pūpolu un citu zaru uzplaukšana saistījās ar īpašu labsirdīgu spēku, kas iemājo zaros. Mūsu senči ticēja, ka pūpolzara atdzīvinošais spēks var tikt pārnests uz cilvēkiem un dzīvniekiem. Tāpēc Lieldienu rītā cits citu pēra ar pūpola vai bērza zariem. Nopērtajiem vajadzēja izpirkties ar olām. Pēršana saistīta arī ar ļaunā gara aizbaidīšanu. Olas savukārt ir jaunās dzīvības un saules simbols. To iecienītākās krāsas – zaļa un dzeltena.
Lieldienas Meksikā
Divas nedēļas pirms Lieldienām Meksikā svin parādēs, gājienos, svinībās, lūgšanās un greznos tērpos. Pusnaktī nogrand pirmie bungu rībieni, uguņošana – un tā 2 nedēļas… Parādē soļojošie vīrieši gājienā nes ar Lieldienām saistītas svēto statujas. Visi nami izdekorēti ar baltām un violetām papīra puķēm. Bet gaviles, mūzika un dejas netraucē godāt un pielūgt Lieldienas reliģiskajos notikumos un svētkos.
Vairāk lsiet laikrakstā STARS. 22.03.2008.
Materiālu sagatavoja: DAINA STRADIŅA