Ne velti Lieldienu nedēļu sauc par Kluso nedēļu, kad katrai dienai ir nozīme un kad tiekam mudināti uz pārdomām. Par to, kas ir dzīvība un Mīlestība, par Dieva brīnumu, par to, kas mums ir svarīgs šajā pasaulē, par vērtībām. Ikdienas steigā ne vienmēr ir laiks padomāt, bet tad atklājas kāda neredzamās pasaules zīme, kas vedina apstāties, pievērst uzmanību bezgalīgajai Dieva Mīlestības mācībai, kur visam laicīgajam, strīdiem un darbībām naudas un varas dēļ ir maza nozīme.
Tiem, kas ievēro gavēni, šis ir arī attīrīšanās laiks, un nav svarīgi, no kā atsakāmies, bet gan kādas domas domājam, kādi vēlētos būt. Viss, kas ir labs, un viss, kas slikts, notiek mūsu dvēselēs, un kāpēc gan nevēlēties dzīvot mierīgi un viegli.
Lieldienu gaidīšanas laiks šogad ir īpašs ar dabas pārsteigumiem. Jau bijām pavasarīgā noskaņojumā, kad mūspusē uzsniga ap 15 centimetru bieza sniega sega un atgrieza mūs baltās ziemas pasaulē, kas tik negaidīti parādījās visā krāšņumā. Pat atkal bija iespēja slēpot un pikoties.
– Priecīgus Ziemassvētkus! – atsaucoties uz sniegu, skanēja sveiciena vietā. Daba mēdz pajokot, uzdāvinot Ziemassvētku noskaņu ainiņas un balto Lieldienu priekšnojautas, lai mēs neieslīgtu ikdienas rutīnā. Tas gan nav iespējams arī skandalozo notikumu dēļ, kas beidzamās nedēļas laikā atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos un Madonu padara par populāru pilsētu (sprādziens katlumājā, narkotiku lieta un naudas atmazgāšana).
Visi, kas gaidījuši pavasara atnākšanu, Lielo dienu, to jau ir sagaidījuši, jo 20. marta rītā iestājies astronomiskais pavasaris. Pavasaris ir laiks, kad arvien biežāk gribas pavērst skatienu zilajās debesīs.
Katru gadu Lieldienas iekrīt citā laikā, un cilvēki sarunās mēdz atcerēties, ka ir bijuši gadi, kad Lieldienās ziedējušas vizbulītes un saule cepinājusi kā vasarā, ir arī bijis laiks ar salu un puteņiem, kad kāds zaļš asniņš jāmeklē, parokoties zem sniega segas. Šogad Lieldienas sagaidām agri – 23. martā, un tad jau vērosim, vai tās būs zaļās vai baltās. Varbūt raibās Lieldienu olas būs jāmeklē sniegā?
Lai arī ir sajaukušās kristīgās, latviskās, ģimeniskās un dažādu kultūru tradīcijas, šī nedēļa noslēgsies ar Lieldienu svētrītu. Tas daudzās ģimenēs atnāks ar prieka vēsti, aizdegtām svecēm un dzīvības simbolu goda vietā.
Sasmelsimies dabas spēku un svētkos gūto prieku paturēsim sirdīs, lai pietiek arī ikdienai!
Autore: IVETA ŠMUGĀ