Gan pirms, gan pēc pirmā kino radītājiem francūžiem brāļiem Limjēriem bija izgudrotāji, kuri centās nekustīgus attēlus pārvērst kustīgos.
XIX gs. otrajā pusē, gan drīzāk kā rotaļlieta, populārs kļuva tā saucamais zootrops – uz ass novietots horizontāls cilindrs ar spraugām. Pa katru spraugu cilindra iekšpusē pretējā pusē bija saskatāms zīmēts attēls (piemēram, soļojošs cilvēks). Nākamajā zīmējumā cilvēks bija paspēris pussoli, vēl nākamajā – jau veselu soli utt. Tā kā cilvēka redzei piemīt zināma inerce un acs nespēj izsekot straujai attēlu nomaiņai, pietiekami ātri griežot cilindru, radās kustīga attēla efekts. Protams, zīmējumu skaits bija ierobežots, tāpēc zootropā varēja vērot tikai atkārtojošos procesus, piemēram, šūpoles.
1877. gadā franču izgudrotājs Emīls Reino patentēja aparātu ar sarežģītu un šodien pilnīgi aizmirstu nosaukumu – praksinoskopu (no grieķu – „darbība" un „skatos"). Viņš bija apvienojis zootropu un līdzīgu aparātu fenakistiskopu, cilindra centrā ievietojot spoguļprizmu ar šķautnēm, kuru skaits atbilda zīmējumu skaitam. Tāda konstrukcija nodrošināja plūstošāku attēlu maiņu. Cilindru ievietoja koka apvalkā ar skatāmo lodziņu un dekoratīvu paneli, uz kura bija attēlotas teātra kulises, kas pastiprināja efektu, un drīz vien ierīci sāka dēvēt par „optisko teātri". Pēc diviem gadiem Reino ieviesa divus kardinālus uzlabojumus – nomainīja rotējošos attēlus ar uz caurspīdīgas lentes uzlīmētām želatīna plāksnītēm ar zīmējumiem, kas vairs cikliski neatkārtojās, un aparātu ievietoja „burvju lukturī" – necaurspīdīgā kastē ar šauru spraugu ievietotu sveci, kas kustīgos caurspīdīgos attēlus ļāva projicēt uz ekrāna. Viņš arī iedomājās vajadzīgās dekorācijas zīmēt atsevišķi un uz ekrāna projicēt ar otru „burvju lukturi" un bija arī pirmais, kurš demonstrācijai pievienoja muzikālu pavadījumu, melodijas sacerot pats. Protams, arī zīmējumus, būdams neslikts mākslinieks, viņš veidoja pats.
1892. gadā Parīzes Grevēna muzejā notika pirmais viņa multiplikācijas filmu demonstrējums. Skatītāji bija pārsteigti un sajūsmināti. Katra viņa uzstāšanās ilga 15-20 minūtes un sastāvēja no vairākiem sižetiem. „Optiskā teātra" popularitātes virsotne bija 1893.-1894. gads, kad viņš radīja savu galveno šedevru „Apkārt kabīnei" („Autourd´unecabine"). Bet jau nākamajā gadā viss pēkšņi sabruka – brāļi Limjēri demonstrēja pirmo „īsto" kinofilmu. Reino zīmējumi nekādi nespēja konkurēt ar ātrāk saražojamām un lētākām Limjēru filmām. Izgudrotājs smagi pārdzīvoja sava gara bērna krahu un izmisuma lēkmē savu aparātu ar visām lentēm noslīcināja Sēnā. Kā par brīnumu saglabājās divas viņa zīmētās lentes: „Nabaga Pjero" un „Apkārt kabīnei".
02.08.2019.