Latvieši ir īstena kultūras tauta – dziesma un deja mums allaž bijusi lielā cieņā. Mēs ar dziesmu ceļamies, ar dziesmu ejam savā ikdienas solī, ar dziesmu noslēdzam darba cēlienu. Protams, arī atpūta nav iedomājama bez dziesmas. Katrā pagastā atrodas ēka, kas kalpo par miera ostu cilvēkiem, kuri vēlas aizmirst ikdienas problēmas un nodoties atpūtai. Šāda ēka atrodas arī Saikavā – tas ir tautas nams. Ciemojoties pie tautas nama vadītājas Sarmītes Lazdiņas, tikām iepazīstināti ar kluba vēsturi un guvām ieskatu tajā, kā Praulienas pagasta kultūras dzīves centrs tiek apdzīvots šobrīd.
– No 1920. gada, pēc Indriķa Zvirgzdiņa rakstītā, šeit darbojās Latviešu jaunatnes savienības viena no nodaļām, kuras mērķis bija skolas un ārpusskolas izglītības un kultūras dzīves sekmēšana. 20. gadu vidū ēkā tika iekārtotas sarīkojuma telpas, ko mēs uzskatām par šī kultūras nama pirmsākumiem. Latviešu jaunatnes savienības nodaļa pastāvēja līdz 1936. gadam. Tālāk sarīkojumu nams nonāca aizsargu rīcībā, tā kā viņiem nebija naudas, par ko šo namu remontēt, jo tas jau tolaik bija sliktā stāvoklī, viss palika kā bijis. Savas gaitas šeit uzsāku 2007. gadā. 2016. gadā tautas namam atzīmējām 60 gadu jubileju un tā atjaunošanas piekto gadskārtu, – ieskatu Saikavas tautas nama raibajā pagātnē sniedz tā vadītāja Sarmīte Lazdiņa.
Tautas nama remontdarbi sākās 2009. gada 3. augustā, savukārt pilnībā pabeigta ēka tika 2011. gada 18. jūlijā. Renovācijas darbu veica SIA „Vidzeme". Tautas nams ticis atjaunots par Eiropas fondu un Madonas novada pašvaldības piešķirto finansējumu. Pēc otrā stāva telpas atjaunošanas Sarmīte sākumā gribējusi tur iekārtot savu kabinetu, taču Madonas novada pašvaldības domes deputāts Andrejs Ceļapīters viņu no šīs idejas atrunājis. Viņaprāt, ierīkot kabinetu tādā zālītē nebūtu bijis prātīgi. Sarmīte teic, ka šāds ierosinājums bijis ļoti pareizs – tā kā viņa bieži neuzturas tautas namā, jo pienākumi jāpilda arī Praulienā, aizņemt tādu telpu tikai kabineta vajadzībām būtu nepareizi. Daudz gudrāk bijis atvēlēt plašo zāli kultūras aktivitāšu norisei. S. Lazdiņa saka lielu paldies atbalstītājiem, kuri palīdzēja realizēt ēkas remontu – klubs renovēts, izmantojot Eiropas fondu un Madonas novada domes piešķirtos līdzekļus.
Viņa ar patiesu prieku un neviltotu smaidu sejā teic, ka, salīdzinot ar to, kāda ēka bija agrāk, nu šeit viss esot ideāli. Renovējot tautas namu, tika ierīkota arī siltuma padeve, ievilkti radiatori, uzcelta atsevišķa katlumāja, ievilkts ūdens, ierīkota arī kanalizācija. Zāle atstāta tās oriģinālajā izskatā, tikai, protams, nokrāsota. Pagrabstāvā atrodas divas atpūtas telpas pašdarbniekiem – vienā no tām saimnieko vidējās paaudzes deju kolektīvs „Saikavieši". Runājot par tautas nama aprīkojumu, Sarmīte pauž nelielu nožēlu par to, ka visiem kultūras namiem vienmēr visu piedāvā gatavu un ierīko visu arī gatavu. Tā kā Saikavas tautas namam neviens nepiedāvāja ne aparatūru, ne aprīkojumu, viņa pati rakstīja līderprojektu, lai iegūtu visu nepieciešamo. Viss, kas atrodas kultūras namā – krēsli, galdi, aparatūra -, iegādāts par projekta ietvaros saņemto naudu. Lielais nākotnes sapnis ir savest kārtībā apgaismojumu. Vēl viena nākotnes iecere – dēļu grīdas izbūve pie kluba, kas kalpotu kā maza āra skatuvīte. Saikavas tautas nama vadītāja atzīst, ka viņai ir grūtāk strādāt, jo darbs jāveic ne tikai šeit, bet arī Praulienas skolā. Līdzekļi nepieciešami arī pasākumu rīkošanai otrā iestādē.
– Pēc renovācijas, kā jūtams, klubs kļuvis daudz mājīgāks. Visi, kuri te ienāk, saka, ka ēkai ir īpaša aura. Arī iebraucēji, kuri ierodas apmeklēt pasākumus, atzīst, ka šeit ir kas īpašs. Protams, katru gadu tiek veikti arī mazie uzlabošanas darbi, piemēram, lakota grīda. Pēc divām nedēļām plānojam grīdas segumu slīpēt, noņemt virskārtu un lakot no jauna, – informē Sarmīte Lazdiņa.
Jāteic, ka Saikavas tautas namu apdzīvo ļoti rosīgi un darbīgi ļaudis – ēku par savām otrajām mājām sauc daudzi pašdarbības kolektīvi. Pavisam Praulienas pagastā darbojas astoņi kolektīvi, bet klubā mēģina un uzstājas „Saikavieši", jauktais koris, Saikavas amatierteātris, arī jauniešu un bērnu deju kolektīvi. Tautas namā mājvietu ir atraduši arī seniori – viņi šeit tiekas katru mēnesi, apspriež jaunumus. Sarmīte pensionāru tikšanās dienās vienmēr parāda viņiem kādu filmu. Daudzi seniori ir ļoti cienījamos gados, tādēļ uz pasākumiem ir pagrūti atnākt. Toties tikšanās gan viņi nelaiž garām, izmantojot iespēju aprunāties ar vienaudžiem par sev svarīgām tēmām. Saikavas tautas namā tiek organizēti arī vairāki senioru pasākumi, piemēram, Ziemassvētku eglīte. Pēc Sarmītes vārdiem, šis ir pensionāru apmeklētākais pasākums, kura laikā tiek aktīvi dejots dzīvās mūzikas pavadījumā, demonstrēti dažādi priekšnesumi. Tautas namā tiek rīkotas arī mazākas jubilejas, kluba telpas iznomā arī privātiem pasākumiem un svinībām, piemēram, kāzām un bēru mielastiem.
– Mūsu klubā notiek gan vietējo pašdarbnieku, gan novada pašdarbnieku, gan viesu uzstāšanās. Šajā tautas namā paredzētas 150 vietas, bet uz atsevišķiem pasākumiem apmeklētāju ierodas krietni vairāk. Visaktīvāk cilvēki apmeklē izrādes, bet arī par pārējo pasākumu apmeklēšanu īpaši sūdzēties nevaru. Cieņā ir arī pašdarbnieku pasākumi un viesmākslinieku uzstāšanās. Jautāju cilvēkiem, ko viņi vēlētos redzēt un dzirdēt, iespēju robežās cenšos ieteikumus realizēt. Tomēr lielākoties nevaru atļauties uzaicināt tos māksliniekus, kurus iesaka apkārtējie. Pie mums ciemojušies arī populārāki mākslinieki, piemēram, brāļi Puncuļi, Harijs Ozols un Santa Zapacka, dziedošie aktieri, Ivars Cinkuss un Lorija Vuda, Nikolajs Puzikovs un citi. Man pašai vismīļākais un arī vietējo ļaužu vidū iecienīts ir operdziedātājai Ksenijai Bidiņai veltītais pasākums, viņa ir dzimusi mūsu pusē. Nesen rīkojām viņas 105. dzimšanas dienas jubilejas pasākumu, tajā uzstājās Sonora Vaice. Rīkojam arī balles, bet šobrīd ļoti minimāli (trīs reizes gadā), jo nav, kas tās apmeklē. Noslogotākā kluba sezona ir tieši ziemā, sevišķi decembrī, kad notiek dažādi Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam veltīti pasākumi.
Vasarā Sarmīte īpaši neiespringst uz pasākumu rīkošanu, jo apkārt notiek lielie festivāli, kurus apmeklē liels skaits cilvēku. Viņa uzskata, ka nauda ķeksīša pēc nav jātērē, kā arī žēl esot mākslinieku, kuri sev pretī zālē redz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus cilvēkus. Vislielāko paldies Sarmīte saka Praulienas pagasta pārvaldes vadītājam Valdim Gotlaufam, kas ļoti palīdz, protams, arī Madonas novada domei, apmeklētājiem un pašdarbniekiem. Tie ir cilvēki, kuri nāk pretī un palīdz, ja viņa kaut ko lūdz. Kā saka Sarmīte, labdaru ir diezgan daudz, tāpēc šoreiz vārdā neviens netiks minēts, lai kāds netiktu aizmirsts.
30.07.2019.