Vasara, jo īpaši jūlijs, daudziem ir atvaļinājuma laiks, un arī valdība līdz pat 13. augustam ir ņēmusi pauzi, lai iekrātu spēkus jaunam darba cēlienam.
Iespējams, šis pārtraukums atvēsinās arī dažus iekarsušus valdības locekļu prātus, jo šobrīd redzams, ka sāk aktualizēties tās savstarpējās uzticības un sadarbības problēmas, par kurām tika runāts jau valdības veidošanas periodā.
Daudzas pazīmes liecina, ka Ministru kabineta medusmēnesis par spīti Krišjāņa Kariņa kā līdzsvarota vadītāja un laba vidutāja reputācijai ir sācis nopietni ieskābt, un ļoti labi to demonstrēja 16. jūlija valdības sēde – pēdējā pirms došanās atpūtā.
Dzeltenā kartīte
16. jūlija Ministru kabineta sēdes darba kārtībā bija jautājums par Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Šķita formāls un nevainīgs jautājums, par kuru koalīcijā ir panākta vienošanās, taču nekā nebija. Jaunā konservatīvā partija (JKP) sēdes laikā, kad bija jālemj par Mežvietu, sarīkoja demaršu, un vēlāk jau publiskajā telpā JKP līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar atziņu, ka „nopietni runās ar koalīcijas partneriem, kā dzīvot tālāk". JKP pretestību raisījis veids, kādā ticis virzīts jautājums par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tas esot noticis sasteigti, slepeni, bez plašākām diskusijām valdībā. JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, raksturojot notikušo, pat izmantoja salīdzinājumus no futbola un pauda, ka partijas ministru iziešana no valdības sēdes esot dzeltenā kartīte Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdībai.
Situācija ar Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā ir pirmā reize kopš valdības izveides, kad nopietni var runāt par to, ka valdībā ir krīze. To nenoliedz arī pats Bordāns, sakot, ka turpmākais darbs būšot sarežģīts, ja jau aizkulisēs notiekot sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas varētu nomainīt valdības nemiera cēlājus. Tiesa, vienlaikus nav skaidrs, kādēļ tieši Mežvieta jautājums ir tas pakalns, uz kura JKP varētu vēlēties nolikt savu galvu, jo pat nopietna kritika, ja neskaita VDD vizināšanos lepnā auto (uz nodokļu maksātāju rēķina) un informācijas trūkumu par VDD darba rezultātiem, konkrētu kritiku par Mežvietu tā arī no Bordāna nav nācies dzirdēt.
Šķiet, arī pārējo koalīciju bija pārsteigusi JKP asā reakcija. Krišjānis Kariņš norādīja, ka valdība nesaņēma tādu informāciju, kas liegtu Mežvietu apstiprināt šajā amatā. Arī citu partiju pārstāvji pauda viedokli, ka viņu rīcībā nav bijusi informācija, kas liegtu Mežvietam amatu saglabāt, savukārt atbildību par valdības stabilitāti jāuzņemas pašai JKP, kas sākusi šo laivu šūpot un nespēj pieņemt situāciju, kad tās viedoklis paliek mazākumā.
Mežvieta gadījums pierāda, ka JKP ir un saglabāsies arī turpmāk kā nestabils akmens valdības ēkas fundamentā un pārējie koalīcijas locekļi nekad nezinās, no kuras puses var uzvēdīt neapmierinātības vēji.
Miera traucētāja
No JKP puses koalīcijas mūri drupina arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas sākotnēji pamanījās pret sevi pavērst Latvijas pedagogu sašutuma vilni Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, pārmetot arodbiedrībai nevēlēšanos iesaistīties reformās un izsakoties, ka viņa „atkal pārliecinās, ka pedagogi ir visnedisciplinētākā publika". Par pedagoga profesijas prestiža graušanu LIZDA pat prasīja no ministres atvainošanos.
Arī pēdējā mēneša notikumi saistībā ar ministres iebildēm Indriķa Muižnieka apstiprināšanai Latvijas Universitātes rektora amatā ir raisījušas asu viedokļu apmaiņu. Ministre savu nostāju pamato ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta konstatētajiem 10 pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās. Neatbilstības, pēc ministres teiktā, bijušas gan procedūrā, gan dokumentos, gan arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā teikts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt. Pārējās koalīcijas partijas šobrīd jūtas kā LU un ministres savstarpējā konflikta ķīlnieces, jo jautājums, kas līdzīgi kā Mežvieta gadījumā šķita vienkāršs, šobrīd ir nokaitēts.
OIK neatceļ, padomi atlaiž
JKP gan nav vienīgā koalīcijas partija, kurai apzināti vai neapzināti izdodas ļodzīt valdību. Arī otrs politikas jaunpienācējs KPV LV demonstrē spurainumu, lielākoties ekonomika ministra Ralfa Nemiro personā. Amorfais politiskais veidojums KPV LV, kas jau pirmajos mēnešos Saeimā pamanījās sašķelties, šobrīd, apzinoties to, ka nākamais sasaukums tam var būt arī pēdējais, cenšas sevi apliecināt darbos. Viena no šādām iespējām ir pielikt punktu obligātajai iepirkumu komponentei. Šajā ziņā valdībai ir puslīdz vienots redzējums; ne velti jau pieminētajā 16. jūlija valdības sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums no 2021. gada valsts atbalstu „zaļās" elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkumu komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs. Protams, jautājums, vai šāds risinājums kardināli ko maina vai tikai izdevumus pārnes no vienas kabatas uz citu, paliek atklāts, taču valdība vismaz ir vienojusies par ceļu, kas ejams. Jautājums, vai sabiedrībai, kura visu priekšvēlēšanu laiku un arī pēc tam tika barota ar tekstu "OIK atcelsim jau nākamajā dienā", šo kompromisa risinājumu pieņems.
Turpinot par OIK, pozitīvi, ka valdība atbalstīja arī vairākus piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas. Vai kontrole paliks tikai uz papīra vai arī tiks ieviesta praksē, to rādīs laiks.
Spurainums gan bija vērojams citā ar enerģētiku (politiku?) saistītā ministra lēmumā, proti, pirms mēneša atbrīvojot visu AS "Latvenergo" padomi, pamatojot lēmumu ar dažu padomes locekļu neapmierinošo darbu. Pēc Nemiro domām, kompānijas padomei jādarbojas aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk jārisina jautājums par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.
Ministra rīcība daudziem, lai neteiktu – teju visiem, valdības locekļiem bija liels pārsteigums. Kariņš ekonomikas ministra lēmumu par AS "Latvenergo" padomes maiņu pat nosauca par nepārdomātu un sasteigtu, kā arī neatbilstošu labas pārvaldības principiem.
Šobrīd aktualizējies jautājums, vai šī valdības sastāva vadībā ir vairāk piemērots lēnprātīgs samierinātājs, kas daudzus procesus palaiž pašplūsmā, uzticoties valdības locekļiem, vai tomēr jāraugās jau pēc rūdīta krīzes menedžera, jo to, ka lupatu deķis sāk irt pa vīlēm, var pamanīt ar neapbruņotu aci.
24.07.2019.