Šobrīd vēl baudām vasaru un siltumu, bet ir vērts atcerēties, ka rudens nav aiz kalniem, un, tuvojoties aukstākam laikam, būs nepieciešams atsākt apkures sezonu. Laikus tai gatavojas arī Ozolu katlumājā – pirms kārtējā darba cēliena tiek veikti nepieciešamie remontdarbi un ēkas labiekārtošana.
Pērn jaunas vēsmas tika ieviestas Liezēres katlumājā – Liezēres iedzīvotāju mājokļos siltums tika nodrošināts, kurinot ar granulām. Šoruden ar jaunu siltuma padeves veidu tiks nodrošināti arī Ozolu iedzīvotāji – ierasto malkas apkuri nomainīs modernāks un arī dabai draudzīgāks risinājums – kurināšana ar šķeldu.
Šā gada pavasarī Madonas novada pašvaldība nolēma sniegt galvojumu SIA „Madonas siltums" aizņēmumiem 407 305,12 eiro un 162 514,76 eiro apmērā Valsts kasē projekta „Esošās katlumājas Madonas novada Ozolos efektivitātes paaugstināšana" realizācijai.
Kā pastāstīja Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vāvere, ideja par pāriešanu uz kurināšanu ar šķeldu radusies tādēļ, ka ticis meklēts efektīvāks veids, kā nodrošināt siltumu Ozolu un Liezēres iedzīvotājiem.
– Tāpat kā vairumu katlumāju, arī Ozolu kurtuvi apkalpo SIA „Madonas siltums", kas centās rast pēc iespējas racionālāku risinājumu, lai sniegtu ļaudīm šo pakalpojumu maksimāli ērti. Praktiski visās katlumājās tiek izmantots beramais kurināmais, turklāt tas atvieglo cilvēku darbu, jo nav nepieciešams izmantot tik daudz strādnieku. Procesu regulē automātika, visas darbības vada programma, – informē Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs.
Viņš atzīst – cilvēki būtu ar mieru, ka apkures sezona tiek atklāta ātrāk un slēgta vēlāk, bet iedzīvotāju ienākumi nav tik lieli, lai šo ieceri būtu iespējams īstenot. Tas skan skarbi, bet tāda nu esot realitāte. Jautāts, kur tiks iegūta šķelda apkures nodrošināšanai, A. Vāvere atbildēja, ka tas esot „Madonas siltuma" un uzņēmuma sadarbības partneru jautājums.
SIA „Madonas siltums" siltuma tehnoloģiju inženieris Andris Lielvalodis atzīmē, ka Ozolu katlumājas rekonstrukcija un darbības uzlabošana tiek finansēta no Eiropas fondiem, kas ļaus saglabāt līdzšinējo tarifu un iedzīvotājiem nebūs par apkuri jāmaksā dārgāk, kā tas būtu, ja izdevumus nāktos segt pašiem. Viņš uzver, ka katlumājas pārbūve notiek pēc vairāku vājo vietu atklāšanas.
– Jau gadu Liezēres katlumājā apkurei tiek izmantotas granulas, tur tika nomainīti arī apkures katli. Daudzas katlumājas ir ļoti vecas un nolietotas, to darbībā nepieciešami uzlabojumi. Ir vajadzīgs nomainīt gan apkures katlus, gan veikt daudz citu ieguldījumu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai. Situācija Ozolos vēl nebija tik slikta, tomēr iespēja modernizēt un atvieglināt kurināšanu bija jāizmanto. Projekta ietvaros tiek remontētas arī vairākas citas Madonas novada pagastu katlumājas. Tā kā ēku pārvaldīs nevis cilvēks – operators, bet programmatūra, tā ziņos par neparedzētu situāciju vai citu problēmu, – skaidro A. Lielvalodis.
Viņš min, ka tiek paplašināts arī katlumājas laukums, lai šķeldas kravu piegādes loģistika noritētu pēc iespējas raitāk un ērtāk un kravas automašīnām būtu atvēlēta iespējami lielāka pārvietošanās teritorija. Tiekot risināti arī citi tehniski jautājumi.
– Katru otro nedēļu notiek tikšanās ar būvniekiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus. Kas attiecas uz šķeldas piegādi – ar vienu kravu pietiks aptuveni divām nedēļām. Kad kurināmā materiāla daudzums sāks samazināties, tiks piegādāta jauna šķeldas krava. Izvēlējāmies kurināmo neglabāt uz vietas, bet gan piegādāt no novietnes, tādējādi pasargājot šķeldu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes. Veidot kurināmā materiāla krājumus nebūtu efektīvi, – klāsta A. Lielvalodis.
– Tad, kad katlumāja nodrošināja pagasta iedzīvotājiem malkas apkuri, cilvēki, kuri varēja un vēlējās, drīkstēja piegādāt malku katlumājai. Pieņemu, ka tas tā varētu palikt arī turpmāk, ja vien „Madonas siltums" kopā ar saviem partneriem neveiks kādu iepirkumu un tas neradīs izmaiņas vai noteikumu pārkāpumus, – skaidro A. Vāvere.
Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs atzīst, ka kurināšana ar šķeldu ir lētākā nekā malkas apkure, lai gan precīzas summas grūti nosaukt. Protams, ir virkne kritēriju, kas nosaka, kāda šķelda tiks izmantota apkures nodrošināšanai. Tā noteikti nebūšot iegūta no skuju kokiem, jo sveķi aizķepē apkures katlus un skursteņus.
17.07.2019.