Lauksaimniecības vajadzībām ierīkotais lidlauks ar asfaltētu skrejceļu netālu no Ošupes pagasta centra nu ir aviācijas svētku rīkošanas vieta. Bet pirms 100 gadiem te pēc apšaudes kāda lidmašīna nogāzās.
1919. gada vasarā un rudenī Lubāna ezers atradās frontes līnijā. Tā Vidzemes pusē atradās Latvijas armija, austrumu krastā – sark-anarmieši. Tolaik centās izmantot ne tikai militārās sadursmes, bet arī propagandas darbu. 8. septembra rīta pusē pār Lubānas un Meirānu pagasta daļu, kas piekļāvās ezeram, pārlidoja pāris sarkanarmiešu divplākšņu, kas bija pacēlušies Punduros netālu no Baltinavas, pašā tagadējās valsts robežas tuvumā. No Lielbritānijā ražotās divvietīgās SopwithStrutter tika kaisītas skrejlapas, kas aicināja latviešu karavīrus neturpināt cīņu un padoties. Otra lidmašīna Nieuport 23 darbojās savā ziņā kā pavadošs sargs. Vienvietīgajā, nepilnus sešus metrus garajā iznīcinātājā ar 8 metru spārnu platumu bija uzstādīts ložmetējs. Šī Francijā ražotā lidmašīna svēra 375 kilogramus, tās ātrums 165 km/stundā, un lidošanas maksimālais augstums pārsniedza 5 km, lidojuma tālums bez nosēšanās līdz 250 km. Pasaules kara laikā šos lidaparātus piegādāja Krievijai, tā tie nonāca arī pie sarkanarmiešiem. Iznīcinātāja vadītājs Vladimirs Kucko samazināja augstumu, lai varētu apšaudīt karavīrus Degumnieku apkārtnē. Tie savukārt mērķēja uz lidmašīnu gan no karabīnēm, gan ložmetējiem, un Nieuport tika notriekta. Nogāšanās vieta toreiz tika norādīta „starp Cērpelniekiem un Sipiņiem, apmēram kilometru no Gotlība skolas".
Krītot lidmašīna meta kūleni, tai tika salauzts propellers, bojāts korpuss, atlūza mazākie apakšējie spārni, izšķobījās arī augšējie. 17. septembrī bojāto trofeju tehniku pārveda uz Spilvi. Remonts nesekmējās ātri, lidošanai tā bija gatava jau pēc neatkarības cīņu beigām – 1921. gada janvārī. Tomēr tas bija papildinājums tā laika Latvijas kara aviācijai.
16.07.2019.