Šodien Madonā ierodas VARAM pārstāvji un ministrs Juris Pūce, lai turpinātu konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par pašvaldību reformu. Reformas gaitā plānots pašreizējo piecu – Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Madonas un Varakļānu – novadu vietā izveidot vienu – Madonas novadu. – Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā? – vakar vaicāju Ērgļu un Lubānas novada pašvaldību vadītājiem Guntaram Velcim un Tālim Saleniekam.
Pārāk sasteigti
– Manuprāt, šis process tiek ļoti sasteigts. Katrā ziņā apgalvojums, ka apvienošanās gadījumā dzīve kļūs labāka un naudas paliks vairāk, ir aplams, – spriež Guntars Velcis. – Man jau šķiet, ka daudzas lietas vajadzētu pārcelt uz otro reģionālo līmeni – tā būtu plānošana, vidusskolu, tāpat profesionālās izglītības tīkls, investīciju piesaiste. Pirmajā līmenī to ir grūti risināt. Tā kļūda jau ir tur, kā arī pats ministrs atzina, ka Latvijā netipiski ļoti daudz funkciju ir deleģētas pirmajam līmenim. Līdz ar to ir nevienādas pašvaldības utt. Valdība vienkārši negrib uzņemties atbildību. Labāk tomēr neiznīcināt to, kas ir, tajā skaitā tādas pašvaldības kā mūsējā, lai tās arī nākotnē kaut kādā formātā tomēr pastāv. Mums blakus ir piemērs – Gulbenes novads, kurā apvienojās visi pagasti, bet rezultātā uz pašvaldību vēlēšanām aizgāja mazāk cilvēku. Cilvēkiem uz vietām vairs nav tādas intereses. Tas nozīmē, ka viņi kļūst inertāki.
Jābūt otrajam līmenim
– Man jau šķiet, ka tā nostāja valdības koridoros ir skaidra un faktiski šīs tikšanās notiek formāli, lai ievērotu visus normatīvos dokumentus, – savu viedokli neslēpj Tālis Salenieks. – Vai tiek ņemti vērā kāda novada iebildumi? Paskatīsimies. Domāju, ka ne. Argumenti īsti nepārliecina. Jo īsti ar cipariem pierādīt izvirzītos un sasniedzamos mērķus nevar. Latvijā tomēr apstākļi ir dažādi, un nevar salīdzināt ar cipariem vai rādītājiem dažādas administratīvās teritorijas. Tas nav korekti, piemēram, salīdzināt teritorijas tuvāk galvaspilsētai ar tādu Lubānas novadu, kur 80 procentu aizņem mežs. Līdz ar to arī iedzīvotāju blīvums ir mazāks.
Principā jau lielākā daļa pašvaldību ir pret šo teritoriālo reformu, tad ir jautājums, kāpēc tā vispār ir jāvirza. Mans viedoklis ir, ka jābūt otrā līmeņa pašvaldībām, nevis jālikvidē tā centrālā vara, kas ir tuvāk iedzīvotājiem un lemj, kā dzīvot uz vietas. Tā ir profesionālā izglītība, medicīna, policija, ceļi utt., par ko tad lemtu šī reģionālā līmeņa pašvaldība. Ja ministrija deleģētu funkcijas ar visu finansējumu plānošanas reģionam, tad mēs arī tajā reģionā plānotu un lemtu, kā attīstīties, kādas prioritātes izvirzīt. Bet atraut cilvēkus pēc iespējas tālāk no centra – mēs jau redzam, kas notiek, kāda ir aktivitāte vēlēšanās, kā notiek attīstība.
21.06.2019.