Arī Aronas pagasta "Krūmēnu" piemājas saimniecības, kur jūnija sākumā jau sāk nogatavoties pirmās zemeņogas, saimniece Sigita Dāboliņa apgalvo, ka pašu audzētās zemenes, kuru stādīšanā, audzēšanā un kopšanā ieguldīts tik daudz darba, pūļu un rūpju, ir visgardākās un vissaldākās.
Darbu savā saimniecībā ir daudz, īpaši laukos, bet šajā agrajā pavasarī tika iestādīts jauns zemeņu stādījums. Tiek izmēģināta jauna itāļu šķirne ‘Guary Quetet'. Agri iestādītie frigo stādi ir ātraudzīgi, un jau pirmajā gadā var nogaršot ogas. Jau var redzēt, ka aizmetušās ogas. Taču lielāku ražu sola pagājušā gada zemeņu stādījums.
"Krūmēnu" piemājas saimniecībā Sigita Dāboliņa kopā ar dzīvesbiedru Ēvaldu Romuļu apsaimnieko 8,1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lauku saimniecībā audzē zemenes, rudens avenes, kartupeļus, ziemas ķiplokus, tomātus, bet uzceltajās siltumnīcās – dekoratīvo vasaras puķu un dārzeņu stādus. Šogad salnas nesakrita ar zemeņu ziedēšanas laiku, tāpēc ogas būs.
Sigita Dāboliņa iepazīstina ar zemeņu jauno stādījumu: – Pamazām visas zemeņu audzēšanas gudrības no grāmatām pārceļu uz lauka. Zemenes sākām audzēt tāpēc, ka tās ļoti garšo, un ir svarīgi, lai šo gardo ogu pietiktu vispirms savai ģimenei. Ja ogu daudz, tās varam arī saldēt un mieloties ziemā. Lai arī izvēlējāmies stādīt zemenes kalna slīpumā, izklājām melnās plēves segumu, kur tagad izceļas zemeņu rindas. Plēves segums izvēlēts tāpēc, lai pašiem būtu vieglāk – nebūtu jāravē nezāles, jo ravēšana paņem daudz laika un enerģijas. Rindstarpas jau var vieglāk uzrušināt, arī tehniku izmantot, frēzēt. Sastādīju frigo stādus (saldētie stādi), blakus iestādīju arī ukraiņu šķirnes ķiplokus ‘Ļubaša', kas atzīta par ļoti piemērotu Latvijas apstākļiem.
Šis gads, tāpat kā iepriekšējais, ir sauss, silts, un tāpēc zemeņu un arī citu dārza kultūru kopšanas pamatā ir laistīšana, laistīšana un vēlreiz laistīšana. Zemenēm patīk saulainais, arī karstais laiks, ir tikai vajadzīgs mitrums. Tāpēc laistām katru dienu, un tiek pārsūknēts liels daudzums ūdens. Paldies vīram, kas ierīkoja laistīšanas sistēmu, tā tagad sausumā un karstumā zemenēm sniedz veldzi. Ar rokām nespētu sanest ūdeni. Gaidām arī lietu, tikai ne postošu negaisa stihiju veidā, kādas novērotas Tukuma apkārtnē.
Zinot, cik daudz kas ir atkarīgs ne tikai no laikapstākļiem, bet arī no šķirnes, "Krūmēnos" iestādītas dažādas šķirnes. Sāk ražot šķirne ‘Vivaldi' – agras un ļoti saldas ogas. Iestādīta arī šķirne ‘Figaro', ‘Ive', ‘Polka', ‘Sonata'. ‘Malvīne' vēl tikai sāk ziedēt. Katrai šķirnei – sava ogu forma, arī garšas nianses var samanīt.
Uz vaicājumu, vai ir nogaršotas arī tirgū pārdotās ogas no Grieķijas un Polijas, Sigita
atbild: – Grieķu zemenēm bija gan smarža, gan garša. Polijā arī zemenes prot izaudzēt, bet savējās, vienalga, ir garšīgākas un saldākas, tāpēc ir vērts pagaidīt, kad būs savā tīrumā. Tas, ka mums ogas ienākas vēlāk, ir saprotams, jo Polijā ir nedaudz agrāks pavasaris, arī siltāki klimatiskie apstākļi, par Grieķiju nemaz
nerunājot.
"Krūmēnos" aug arī kopts rudens aveņu stādījums. Sigita Dāboliņa labprāt dalās rudens aveņu audzēšanas pieredzē:
– Princips ir vienkāršs: rudenī pēc ražas novākšanas aveņu stādījums jānopļauj, jo pavasarī nāk jaunie dzinumi, kas ražo ogas. Pagājušais bija sausais gads, domājām, ka ogu būs maz, taču raža bija ļoti laba, pietika visiem gribētājiem. Darbojāmies kā atvērtā saimniecība – kurš vēlējās, varēja atbraukt un salasīt avenes, jo saviem spēkiem tās nespētu nolasīt.
Taujāta, kādi vēl jaunumi ir dārzkopības saimniecībā, Sigita atklāj: – Pagājušajā rudenī izmēģināšanai esam iestādījuši arī 50 sausseržu krūmu. Stādus iegādājāmies Kalsnavas stādaudzētavā, daļa bija pasūtīta Polijā. Ir iestādītas arī krūmmellenes, bet ir skaidrs, ka jāliek žogs, citādi ogu krūmus nāk postīt mežazvēri. Lai tiktu pie ražas, viss prasa darbu, citādi pie ogām netikt. Iestādījuši esam daudz, bet arī laikapstākļi ir liela loterija – vai dabūsim ražu vai ne.
Sārtās un kārdinošās zemeņogas pamana arī putni, kam tāpat patīk pamieloties, un laukos ar tiem ir grūti cīnīties.
– Dabā laikam tā iekārtots, ka sava daļa tiek arī spārnotajiem draugiem, – secina saimniece.
Toties "Krūmēnu" vasaras puķu siltumnīcās tagad – ziedu paradīze. Sigita iepazīstina ar retākajām puķēm un dalās atziņā:
– Dārzkopība, īpaši puķu audzēšana ir mans sports. Kad satiekamies vairāki stādaudzētāji, vienojamies atziņā, ka tas, kas ir asinīs, grūti izmaināms. Ja ar dārzkopību esi saslimis, tad – līdz mūža beigām. Savām puķēm un augiem nežēloju neko – to, kas vajadzīgs, arī dodu – nevaru atļauties nohaltūrēt, neizdarīt līdz galam, ja redzu, ka ir kāda problēma, tā ir jānovērš. Tāpēc jau esmu dārzniece, tā ir profesija un hobijs reizē.
14.06.2019.