Šonedēļ, kā jau to gandrīz droši varēja prognozēt, kļuva zināms, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, kura pilnvaru termiņš sāksies 8. jūlijā pēc svinīgā zvēresta došanas, atbilst nepieciešamajām prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai.
Tikmēr plašsaziņas līdzekļi un ziņu portāli turpina izjautāt topošo prezidentu par viņa prioritātēm, iecerēm un attieksmi pret jaunajiem pienākumiem. Tā intervijā ziņu aģentūrai LETA Levits sola, ka neliks iedzīvotājiem vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu, un ir apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā pats ar savām likumdošanas iniciatīvām.
Mani kā mediju jomā strādājošo ļoti iepriecināja, ka jaunievēlētajam prezidentam cita starpā garām nav paslīdējusi arī šī joma. Viņš atzīst, ka Latvijā diemžēl ir „noteiktu politikas jomu deficīts". „Tas nozīmē, ka ir tādas jomas, kurās nepieciešami politiski risinājumi, bet par to īsti neviens nav atbildīgs un neviens nedomā," tostarp minot arī informatīvās telpas politiku. „Tas iekļauj arī valsts atbalstu sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, lai nodrošinātu satura kvalitāti un pluralitāti. Šādas atbalsta sistēmas daudzās valstīs jau pastāv, bet mums tā ir tādā diezgan rudimentārā veidā. Tomēr informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to es teiktu, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina latviešu skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu, neiejaucoties saturā," pauž topošais Valsts prezidents. Tiešām ir liels gandarījums, ka Egils Levits izprot situāciju, kāda tā, gadiem ejot, ir izveidojusies informatīvajā politikā, kad daudzi, it īpaši reģionālie, plašsaziņas līdzekļi balansē uz izdzīvošanas robežas.
Pēdējos pāris gadus ar mediju politikas veidošanu nodarbojas Kultūras ministrija, un jācer, ka, Dacei Melbārdei kļūstot par Eiropas Parlamenta deputāti, jaunais ministrs vai ministre arī pievērsīsies šai jomai ar izpratni.
Šobrīd, kā LNT raidījumā „900 sekundes" sacīja Dace Melbārde, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vadība tiekas ar vairākiem potenciālajiem kultūras ministra amata kandidātiem un jaunā ministra vārds šā mēneša laikā varētu tapt zināms. Politiķe uzsvēra, ka jaunajam ministram ir jābūt kompetentam savā jomā, kā arī gatavam ātri mācīties, jo šī nozare iekļauj arī mediju politiku un sabiedrības integrācijas politiku.
07.06.2019.